Filmas centrā ir jau medijos zināmā uzņēmuma "Arvik" kodols, skaidroja veidotāji: "Notikumu pamatā ir stāsts par bijušajiem ieslodzītajiem, kuri, beidzoties vētrainajiem deviņdesmitajiem, nolēma dibināt parādu piedziņas uzņēmumu, ļaujot mums minēt, kāpēc viņu darba efektivitāte ir ievērojami augstāka nekā daudziem līdzīgiem uzņēmumiem."
Filmas režisore Ieva Ozoliņa pastāstīja: "Kad mans tēvs aizbēga, paliekot parādā bankas noguldītājiem aptuveni sešus miljonus latu, es rēķinājos, ka pie manis atbrauks tieši tādi puiši kā šīs filmas varoņi, taču viņi neatbrauca… Kāpēc? Ar šādu domu iesāku šo dokumentālās filmas projektu." Divdomīgi vērtētais uzņēmums vairākkārt nonācis kriminālpolicijas redzeslokā, taču situācija nav tik viennozīmīga. Filma uzdod jautājumu – ko darīt "vienkāršajam cilvēkam", kam neatdod naudu negodīgi biznesa partneri vai nesamaksā par pārdotu automašīnu? "Arvik" bieži vien ir pēdējā instance, kad izmēģināts viss cits. "Man kā režisorei vienmēr ir interesējušas dilemmas, situācijas, kurām nav viena pareiza vai nepareiza risinājuma, un šī filma ir tieši par to. Daži "Arvik" puišus sauc par bandītiem, bet daži par vienīgajiem, kas spējuši palīdzēt citādi bezcerīgās situācijās."
Izmantojot gan cinema verite, gan poētiskā kino elementus, filma solās būt reālistisks un reizē īpatnēja humora caurvīts ieskats vidē, par kuru sabiedrībai izveidojies pretrunīgs priekšstats.
Topošā dokumentālā filma "Balodis ar olīvzaru" konkursa kārtībā izvēlēta Francijas festivāla "FIPADOC" projektu prezentācijām un Čehijā "East Doc Forum", kurš norisināsies martā. Festivāla sadaļā būs redzama arī Ievas Ozoliņas iepriekšējā filma "Mana māte valsts".
Plašākam skatītāju lokam režisore zināma ar filmu "Mans tēvs baņķieris". Filma top ar Valsts kultūrkapitāla fopnda atbalstu studijā ''FA Filma'', producente ir Madara Melberga. Filma uz ekrāniem gaidāma 2024. gadā.
