Filma ataino vienas nakts notikumus Mareka dzīvē, kad viņš atļaujas nespēlēt pēc kriminālās pasaules noteikumiem, pakļaujot sevi nopietnām briesmām.
Mareka lomā filmā iejūtas Liepājas teātra aktieris Edgars Ozoliņš, kurš kopā ar režisoru pētījis taksometru biznesa aizkulises.
Filmas pirmizrāde gaidāma 17. septembrī, un tas būs viens no pirmajiem nacionālā kino darbiem, kas nonāks uz Latvijas ekrāniem pēc pusgada klusuma.
Dzīve nemitīgu baiļu un draudu atmosfērā ir kļuvusi par jaunā taksometra vadītāja Mareka ikdienu. Ar mērķi vairāk nopelnīt viņš sasaistījies ar nelegālajām struktūrām, taču viņu vajā dažādas neveiksmes, par ko viņš krīt arvien smagākā nežēlastībā. Par īpaši liktenīgu kļūst kāda nakts, kad, apstākļu spiests, Mareks sāk klaji ignorēt nerakstītos taksistu pasaules likumus.
Filmā ieraugām nelegālā taksometru biznesa aizkulises, kā arī to Rīgas naktsdzīves daļu, kas ierindas cilvēka acīm parasti paliek apslēpta un par ko vienīgi dažkārt var izlasīt kriminālziņās. Jaunais režisors Reinis Kalviņš sižetu balstījis reālos taksistu stāstos un dokumentālos notikumos.
Viņš stāsta: “Viena lieta ir informatīvi dzirdēt par to un domāt – tas nenotiek ar mani, nav saistīts ar mani, tās ir tikai tur pāris cilvēku peripetijas lidostā, bet nu, jā, tie arī ir cilvēki... Un varbūt, ka tas nav nemaz tik unikāli.
Te ir stāsts par taksistiem, bet kopumā ir diezgan daudz cilvēku, kas dzīvo un saskaras ar kaut kādu “puspelēko” zonu Latvijā.
Un man liekas, ka cilvēcīgi interesanti ir apskatīties uz pasauli ar kāda cita cilvēka acīm.”
Mīlestība un rūpes par dēlu, kā arī rīcība dažādās situācijās galveno varoni Mareku atklāj kā labestīgu un siltu cilvēku, kurš drīzāk ir apstākļu upuris nekā rafinēts vai aukstasinīgs blēdis. Diemžēl no savas vides viņam ir visai bezcerīgi izrauties.
Mareka lomu Reinis Kalviņš uzticējis Liepājas teātra aktierim Edgaram Ozoliņam, par kura piemērotību pārliecinājies jau pirmajā tikšanās reizē.
“Viņam ļoti vienkāršu uzdevumu uzdevu sākumā. Viņam bija jāpastāsta trīs stāsti. Divi no tiem patiesi. Viens melu stāsts. Un vai es varēšu atminēt. Un man neizdevās atminēt, kurš ir kurš. Es sapratu, ka šis džeks ir īstais,” atceras Reinis Kalviņš.
Aktierim Edgaram Ozoliņam līdz filmai taksometru pasaule bija kaut kas absolūti svešs, viņš pats savā mūžā labi ja divas reizes bija braucis ar taksometru. Darbs filmā arī viņam nozīmēja pamatīgu izpēti kopā ar režisoru, kā arī tikšanās un sarunas ar taksometru vadītājiem.
Filma, viņaprāt, ir būtiska tādēļ, ka paver aizkaru uz pasauli, ko parasti nevēlamies redzēt, bet kas ļoti reāli un arī baisi pastāv mums tepat blakus.
“Nu stāsts man saslēdzas kopā ar tādu grāmatu, ko ir Hanss Fallada sarakstījis ''Mazais cilvēk – ko nu?''. Tā ir grāmata par cilvēku dzīvēm, par to, ka tas mazais cilvēks kaut kā cenšas, kūņojas pa dzīvi. Un šeit arī – viņš cenšas kaut kā dzīvē izsisties, bet viņam tik labi nesanāk, kā viņam varbūt gribētos, un visu laiku kaut kas noiet greizi,” spriež Edgars Ozoliņš. “Tāpēc es domāju, ka tas ir varbūt stāsts par kaut kādu sociālo slāni, par cīņu ar dzīvi un par to, vai tas izdodas vai neizdodas.
Grūti pateikt, vai Mareks ir guvis kādu mācību vai nav, vai kaut kas mainīsies vai nemainīsies, cik daudz viņš pats to var ietekmēt vai tie ir tomēr tādi dzīves līkloči, ko viņš pat nespēj ietekmēt.”
Cik patiesi filmā atainota Rīgas taksometru vadītāju dzīve un tās aizkulises – to Latvijas Radio vaicāja vairākiem šīs profesijas pārstāvjiem, kam filmu bija iespēja redzēt vieniem no pirmajiem.
Uzrunātie taksometru vadītāji visi kā viens uzsver, ka viņi strādā oficiāli, tādēļ viņu dzīve nekrustojas ar nelegālo pasauli, bet viņi nenoliedz, ka tāda pastāv un kropļo godīgo taksometru biznesu.
Taksometru vadītāji norāda: “Ziniet, manuprāt, šajā filmā ir parādīta diezgan šaura specifika. Ir diezgan maz to taksometru, kas nodarbojas tieši šādā veidā. Pamatā ir tie, kas tiešām reāli strādā, vadā. Bet šie ir tādi... nu nosacīti viņus var nosaukt – mednieki, kuri mēģina atrast to vienīgo upuri, uz kuru viņš tagad to nenormālo naudu “izcels”, kuru viņš, piemēram, “pillā” aizvedīs par baigo cenu. Tad vēl viņš viņu aizvedīs uz kaut kādu klubu. Nu tādā garā...”
“Jā, kaut kādā vidē tas ir tuvu īstenībai. Ja tu iebrauc ne tur, tad varbūt ne gluži riepas tev sadurs vai logus izsitīs, bet tev draudēs. Nu, viens bija vēl nesen ostā pa seju dabūjis.”
“Protams, tādā vidē strādājot, kāda tā parādīta filmā, viņš nopelnīs vairāk nekā godīgi taksometru vadītāji, bet, godīgi strādājot, sirdsapziņa mierīgāka un nav tik bīstami kā šīs filmas galvenajam varonim.”
“Ko vēl gribējās pateikt... Mūsu valsts jau vairāk nekā desmit gadus it kā cenšas ar vārdiem sakārtot to nozari, bet tajā pašā laikā atstāj spraugu puslegālam, nelegālam biznesam.
Tā saka – jā, mēs tagad ieviesīsim noteikumus, visi maksās nodokļus, bet reāli dzīvē tas tā nav, tas ir tikai vārdos.”
Reiņa Kalviņa debijas spēlfilmas – krimināldrāmas ''Maiņa'' pirmizrāde būs skatāma 17. septembrī kinoteātrī “Splendid Palace”, un vienlaikus filmu sāks izrādīt arī kinoteātros visā Latvijā.
