Pirmdiena, 17. oktobris, pagāja tik ātri, ka no ieplānotā redzēju tikai Amandas Krāmeres filmu "Lūdzu, mazulīt, lūdzu", kas tika izrādīta kino "Splendid Palace" Lielajā zālē ļoti labi apmeklētā seansā. Tā ir filma, kas piesaista ar savu košumu un muzikalitāti, veltīta seksuālās identitātes apzināšanās jautājumam laulātā pāra Sjūzas un Artūra savienībā.
Lai gan filmas darbība it kā norisinās sešdesmitajos gados, piesaiste laikam jāuztver kā dekorācija. Filmas ievads ir atsauce uz mūzikla "Vestsaidas stāsts" sižetu, tikai šoreiz iemīlas divi "pretējās bandas jeb pretējas seksualitātes" vīrieši, kuriem savas jūtas jāslēpj apkārtējo naida un homofobijas dēļ. Sava veida izaicinājumu izsekot sižetam rada no mūzikla aizgūtais teatrālisms gluži vienkārši tāpēc, ka šī forma pie mums nav tik pazīstama.
Filmā lomu spēlē arī džezs un bītniku dzeja, kas reprezentē intelektuālismu un jutīgumu, kā arī seksuālo, reliģisko un personīgo brīvību. Darbojas "skarbā breolīna banda", atsauce uz "Teddy Boy Movement", kas izveidojās Lielbritānijā pēc Otrā pasaules kara, kad jaunu vīriešu grupējumi piekopa dendiju ģērbšanās veidu, ietekmējoties arī no karaļa Edvarda VII, kura pakļautībā bija dienējuši. Viņi pārstāv rokenrola klausītājus un ar savu ģērbšanās stilu vēlāk ietekmēja arī subkultūras modi.
Viens no filmas varoņiem ir arī patiešām karaliska un dramatiska "drag-queen", kura izpilda "Guns N’ Roses" dziesmu "Since I Don't Have You". Sešdesmito gadu Amerikā "drag" kustība esot bijusi pietiekami aktīva, kā to dokumentējis Franks Simons filmā "The Queen" (1968). Tad vēl jāpiemin Demijas Mūras atveidotā bagātā vīra sieva vai arī bīstamā mājsaimniece, kas savu dzīvi aizpilda ar dārgu virtuves iekārtu, kuru viņa neizmanto, vibrējošām ierīcēm un jaunākiem mīļākajiem.
Filma "Lūdzu, mazulīt, lūdzu" ir visnotaļ krāšņām atsaucēm bagāta. Cik labi Rietumu popkultūrā orientējās pašmāju publika? Atsauces dod kontekstu. Un tomēr, "Lūdzu, mazulīt, lūdzu" esenci var noformulēt vienā teikumā. Tā ir filma, kas apšauba sociālo lomu konstrukciju, kurā katram ir tikai viena, konkrēta, nemainīga loma. Filmā vardarbība ir kā apspiestās seksualitātes sublimācija. Varoņi piedzīvo transformācijas, izšķiļas kā taureņi vai iet bojā. "Lūdzu, mazulīt, lūdzu" ir reizē rotaļīga un brutāla, tā kacina skatītāju, nedodot gala atbildi, kā būtu par redzēto jājūtas. Lai vai kā, pēc filmas man vēl šodien galvā skan "Since I Don't Have You" piedziedājums.
Tūlīt pēc filmas noskatīšanās satiktajiem skatītājiem jautāju viņu pārdomas un ieteikumus nākamajām dienām.
Monta: "Filma "Lūdzu, mazulīt, lūdzu" liek domāt par vīriešu lomu sabiedrībā. Vīrietis ir dzimums, bet vīrišķība ir attieksme, tādējādi vīrišķīgas var būt arī sievietes. Šķiet, ka mūsdienu jaunietim šī filma neizraisa nekādus pārsteigumus šajā ziņā, vismaz man tas liekas pašsaprotami. Lieliski "nolīdzināja" jeb padarīja cilvēkus kā vienlīdzīgus, neatkarīgi no ārējā izskata. Provokatīva, ja neesi atvērti domājošs cilvēks. Vēl Riga IFF došos uz Denī Kotē "Tāda vasara" un piektdien kino "K. Suns" skatīšos īsfilmu programmu."
Katrīna: "Ja filmu "Lūdzu, mazulīt, lūdzu" skatās analītiski un domājot līdzi, tad var gūt dziļas atziņas. Sižets ātri mainās līdzīgi kā situācijas dzīvē. Kad vīrietis mīl vīrieti, bet ir precēts ar sievieti. Viņu starpā valda mīlestība, bet tā nav fiziska. Tā ir pieņemoša līdzās būšana. Tas ir aktuāli arī mūsu sabiedrībā. Filmā notiekošā slepkavošana un kautiņi, nāve – tas viss mums ikdienā ir blakus. Mēs uz to skatāmies – varbūt ar muti vaļā, varbūt ar muti ciet. Skatāmies, bet neko nedarām. Un man patika filmā skanošā mūzika."
Miķelis: "Filma "Lūdzu, mazulīt, lūdzu" man šķita filma ar potenciālu, bet kaut kā līdz galam tā mani nepārliecināja. Filmā bija brīži, kas bija forši, ar humoru un dzīvību, bet kopumā tie izšķīda. Varbūt tas ir filmā izmantotais slengs un teatrālisms, kas tevi kā skatītāju patur distancē. Vienā brīdī tu redzēto sāc novērtēt kā stilistiku, un tomēr filma mani neaizrāva. Riga IFF katru dienu mēģinu noskatīties vismaz vienu filmu, plānoju Toma Harjo filmu "Sēklis", vēl gribu redzēt Sencova "Degunradzi", Pazolīni "Dekameronu"."
Ko Riga IFF piedzīvot tuvākajās dienās?
Ja ir sanācis nokavēt plānotās filmas seansu kino, tad vērtīgi zināt, ka lielu daļu Riga IFF programmā esošās filmas var noskatīties arī tiešsaistē līdz pat 23. oktobrim, tajā skaitā "Lūdzu, mazulīt, lūdzu".
Festivāla programmā trešdien un ceturtdien sadarbībā ar Kijivas Kritiķu nedēļu notiek arī bezmaksas diskusijas, piemēram, par to, vai Austrumeiropas kino veidotāji apzināti vai neapzināti pielāgo savus kinodarbus Rietumeiropas auditorijas uztverei? (Diskusijas tiešraidē varēs vērot arī portālā LSM.lv.)
Raksturu un situāciju komēdiju cienītāji novērtēs Andreasa Drēzena filmu "Rābija Kurnasa pret Džordžu Bušu". Savukārt Latvijā dzīvojošā franču komponista, mūziķa un kinorežisora Zigfrīda "Bengāļu variācija" piedāvās sekot varoņu mīlasstāstam.
Riga IFF dienasgrāmatas
Par Riga IFF
Rīgas Starptautiskais kino festivāls (Riga IFF) šogad jau devīto reizi pulcē vietējo un starptautisko auditoriju uz vienu no Baltijas jūras reģiona nozīmīgākajiem kino notikumiem – no 13. līdz 23. oktobrim Riga IFF programmā klātienē un tiešsaistē, 12 sadaļās un 6 konkursos tiks izrādītas vairāk nekā 100 filmas no vietējā, Eiropas un pasaules kinematogrāfa.
Festivāla devītajā gadā skatītājiem tiks piedāvātas rūpīgi atlasītas aktualitātes no pasaules nozīmīgākajiem filmu festivāliem, pašmāju kino pirmizrādes un spilgtu autoru redzējumi. Festivāla laikā tāpat gaidāma notikumu programma, kas veidota sadarbībā ar Kijivas Kritiķu nedēļu (Kyiv Critics’ Week) – Ukrainas laikmetīgā kino programma un starptautiska diskusiju sērija par postkoloniālismu mediju telpā.
