Reinis Kalnaellis: «Dvēseļu puteņa» gadījums bija kā pozitīvs gaismas stars

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Filmas „Dvēseļu putenis" izraisītais skandāls "bija kā pozitīvs gaismas stars, ka kaut kas mūsu valstī notiek, mainās, un politiķi saprot, ka kino ir nepieciešams daudz lielāks finansējums," intervijā Latvijas Radio raidījuma "Kultūras Rondo" norāda jaunais Latvijas Kinematogrāfistu savienības (LKS) valdes priekšsēdētājs Reinis Kalnaellis.

Kā vēstīts, decembra vidū LKS pilnsapulcē ievēlēta jauna valde un tās priekšsēdētājs. Par jauno LKS valdes priekšsēdētāju ievēlēts viens no gados jaunākajiem LKS biedriem – režisors Reinis Kalnaellis.

Jautāts, vai jaunais LKS vadītājs saredz kino nozares administrēšanā un aizstāvēšanā savu turpmāko karjeru, Reinis Kalnaellis norāda, ka dziļi sirdī jūtas mākslinieks. Pirmais darba mēnesis parādījis, ka LKS valdes priekšsēdētāja amats prasa daudz laika, tomēr tā pietikšot, apgalvo režisors.

Izpētījis līdzšinējo LKS darbību, Reinis Kalnaellis nonācis pie secinājuma, ka akcents jāliek uz to, lai LKS strādātu savu biedru un sabiedrības interesēs.

„Tam ir jābūt vairāk arodbiedrības principam," uzskata jaunais LKS vadītājs. Šobrīd par to LKS valde diskutē.

Tāpat Reinis Kalnaellis norāda, ka LKS strādā pie plānveidīgas komunikācijas ar Latvijas kino skatītāju.

„Manuprāt, 20 gados Latvijas kino ir diezgan daudz skatītājus pazaudējis," norāda LKS vadītājs. Viņš cer sagaidīt laikus, kad skatītāji lauzīsies uz latviešu filmām un gāzīs apkārt kinozāles.

LKS vadītājs uzskata, ka kino ļaudis spējuši ļoti strauji mobilizēties, kad nozare bijusi apdraudēta, taču autoru aizstāvēšana nav bijusi līmenī.

Runājot par filmas „Dvēseļu putenis" izraisīto diskusiju sabiedrībā, Reinis Kalnaellis norāda, ka LKS iestājas par „Dvēseļu puteņa" atbalstu, jo esošajā situācijā kino veidotāji nevar realizēt apjomīgus kinodarbus un pat nevar sapņot par tādiem.

Šis (filmas „Dvēseļu putenis" gadījums) patiesībā bija kā pozitīvs gaismas stars, ka kaut kas mūsu valstī notiek, mainās un politiķi saprot, ka kino ir nepieciešams daudz lielāks finansējums," skaidro LKS vadītājs, stāstot, ka šis gadījums atklāj nebūšanas LKS iekšienē un savstarpējās komunikācijas trūkumus.

Reinis Kalnaellis uzskata, ka kino nozarei gadā nepieciešami septiņi miljoni latu. Šobrīd 2014.gadā Latvijas filmu ražošanai atvēlēti 1,48 miljoni latu.

Biedrība „Latvijas Kinematogrāfistu savienība" dibināta 1962. gadā, šobrīd tajā ir 269 biedri, aptverot visu filmu nozares radošo un vadošo profesiju spektru. Plašai publikai pazīstamākie LKS īstenotie projekti ir Nacionālais filmu festivāls „Lielais Kristaps" un „Kino visiem un visur Latvijā" (Latvijas filmu reģionālās izplatīšanas programma).

Kopš dibināšanas LKS valdē nomainījušies astoņi priekšsēdētāji, jaunais vadītājs Reinis Kalnaellis (1986) augstāko izglītību ieguvis Tallinas Universitātē, studējis arī Prāgas (Čehija) Kino un TV augstskolā. Kā animācijas režisors debitējis ar īsfilmu "Kad āboli ripo" (2009), kas piedalījusies vairāk nekā 100 starptautiskos festivālos. Otrā režisora animācijas īsfilma "Joka pēc alfabēts" (2010) interneta vietnē "YouTube" gada laikā skatīta vairāk nekā miljons reižu.

Šobrīd Reinis Kalnaellis strādā pie pilnmetrāžas animācijas filmas "Zelta zirgs", kas ir studijas "Rija" kopražojums ar Lietuvu, Luksemburgu un Dāniju; pirmizrāde plānota 2014.gada februārī. Paralēli filmu režijai Reinis Kalnaellis strādājis arī ar filmu izplatīšanu un digitāliem projektiem, ir valdes loceklis radošo projektu kopfinansēšanas portālā Mecenats.lv.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti