Ziemas spelgonī vai lēkājot pa peļķēm, ar basām kājām pa zaļu zāli vai klabinot papēžus uz Vecrīgas bruģa, žurnālistes Lilitas Eglītes stāstnieces talants savij kopā vēstures stāstus, atmiņu pērles un asprātīgu skatījumu.
Pats pirmais raidījums 2003. gadā izstaigāja Artilērijas ielu, kas sākas Rīgas centrā, bet beidzas Grīziņkalnā, kas pašai Lilitai Eglītei ļoti mīļš.
"Grīziņkalnā ir dzimis mans vecaistēvs, un ar šiem stāstiem es faktiski izaugu, un lielā mērā interese par vēsturi manī iesēja mana vecvecmāmiņa Lūcija Otīlija Mengots," stāstīja žurnāliste.
Lilitas Eglītes sarunu partneri bijuši vēsturnieki un arhitekti, un, protams, paši apkaimju iedzīvotāji.
"Līdz ar speciālistiem ejot pagalmos, namos, dārzā, es atradu arī pārējos cilvēkus. (..) Es atradu tos cilvēkus, kas ļoti ilgi bija dzīvojuši Artilērijas ielā, zināja tās vēsturi, atcerējās epizodes, kas nevienā vēstures grāmatā nebija aprakstītas," atzina Lilita Eglīte.
"Vērtīgākie ir tie, kas dzīvo visu mūžu, un viņi atceras, kā bija toreiz, kad te brauca tramvajs un tagad vairs nebrauc. Katrā ziņā pilsētas ainava mums visiem atmiņā parādās, kad mēs klausāmies cilvēku stāstus," sacīja arhitekts, raidījuma "Ielas garumā" dalībnieks Jānis Lejnieks.
Izstaigātas ne tikai galvaspilsētas, bet arī citu Latvijas pilsētu ielas, pabūts arī Lietuvas pusē un Igaunijā, Tartu.
"Ar katru gadu ir arvien grūtāk veidot šo raidījumu, jo ne tikai paaudzes nomainījušās, bet ir nomainījušies iemītnieki rajonos un jaunie nevar nekad zināt tik daudz," stāstīja žurnāliste.
Daudzu stundu garumā pastaigas pa simtiem dažādu ielu veikts, gan raidījumu filmējot, gan pirms tam vēl to tikai plānojot. Cik daudz kilometru pa šiem 20 gadiem nostaigāts – to gan neesot iespējams izrēķināt, smej Lilita Eglīte.