Filma “Tēvs Nakts” ir patiess stāsts par latvieti Žani Lipki un viņa ģimeni, kas Otrā pasaules kara laikā savā mājā no nāves izglāba vairāk nekā 50 cilvēku. Filma pēta Žaņa Lipkes drosmes noslēpumu, meklējot atbildes uz jautājumu, vai tās pamatā ir azarts, pārgalvība, spīts, vai pienākums pret savu tuvāko, informēja “Tēvs Nakts” komunikācijas konsultante Lauma Laube.
Dāvja Sīmaņa jaunā spēlfilma veidota, iedvesmojoties no Ineses Zanderes topošā stāsta “Puika ar suni. Stāsts par nosargātu noslēpumu”. Filmas uzņemšana jau noslēgusies, šobrīd tiek pabeigti pēdējie filmas pēcapstrādes darbi. Filmēšana ilgusi vairāk nekā gadu, un tās laikā mainījies arī filmas nosaukums – no sākotnējā “Puika ar suni”, kas saskanēja ar Zanderes iecerētās grāmatas nosaukumu, filma pārtapusi par “Tēvs Nakts”.
Kā raidījumam “Rīta Panorāma” pastāstīja filmas režisors Dāvis Sīmanis, darbs pie šīs filmas esot bijis sarežģīts vairāk emocionālā nozīmē – ne tikai režisoram, bet arī visai filmēšanas grupai ir grūti strādāt ar traģiskiem vēsturiskiem stāstiem. “Visu laiku ir jāmeklē ceļš, kā norobežoties no vēsturiskās situācijas, jāmēģina par to domāt kino valodas jēdzienos,” atzina Sīmanis.
“Žanis Lipke ir viens no izcilākajiem 20.gs.latviešiem,” uzskata filmas producents Gints Grūbe. “Tas ir stāsts par vienu no drosmīgākajiem cilvēkiem, kāds latviešiem ir bijis.”
Vēsturiskas filmas vienmēr prasa rūpīgu precizitāti – visa filmēšanas grupa, izvēloties lokācijas, centusies precīzi radīt 1941.gada vēstures sajūtu.
Grūbe arī atklāja, ka interesi par filmu izrādījuši arī daudzi kinofestivāli, galvenokārt Amerikā, kur plānots demonstrēt to nākamajā gadā. “Šis stāsts ir ļoti aktuāls, jo mūsdienās redzam, kā tiek degradēts jēdziens “drosme”,” uzskata filmas producents, un uzver – ir būtiski atgriezt vārdiem to jēgu, kas tiem latviešu valodā ir piešķirta.
