Simtgades filmām četros gados kopumā paredzēti 7,5 miljoni eiro, kas, pēc Nacionālā kino centra vadītājas Ditas Rietumas teiktā, būs liels atspēriens trūcīgajam kino nozares budžetam. Spēlfilmu veidotāju vidū par finansējumu filmu ražošanai sacenšas 11 Latvijā pazīstamu spēlfilmu, divu animatoru un desmit kinodokumentālistu ieceres. Kā atzīst žūrijas pārstāvis režisors Pēteris Krilovs, izšķiršanās, kurus filmu projektus atbalstīt, būs grūta, jo pieteikumi ir ļoti spēcīgi.
"Patiesību sakot, viss šis pasākums ar simtgades filmu ir savā ziņā svētīgs Latvijas kinematogrāfam, ārkārtīgi apsološs daudzējādā ziņā - gan izaicinājumu, gan kvalitātes un droši vien arī rezultātu ziņā, es tā ceru. Bet tas ir arī mazliet sasaldējošs un biedējošs atbildības ziņā. Kino mākslā šādā konkursā trāpīt un izveidot labu filmu ir ārkārtīgi atbildīgi. Kļūdas nepiedos, iztērēto naudu saskaitīs līdz pēdējam santīmam. Tas tiešām uzliek augstas prasības. Droši vien šim konkursam un visam simtgades filmu lielajam notikumam būtu vislielākā jēga, ja mēs aptvertu ne tikai detaļas, ne tikai to vēsturisko izskatu, varoņus vai peripetijas, kas tajos vai tajos gados notika, bet - kāpēc mēs dzīvojam šodien un kā mēs dzīvosim rīt," stāsta Pēteris Krilovs.
Jau vēstīts, ka Nacionālā kino centra programma "Latvijas filmas Latvijas simtgadei" tika sākta 2014.gadā, lai sekmētu Latvijas Republikas simtgadei veltītu augstvērtīgu, žanriski daudzveidīgu un sabiedriski nozīmīgu filmu izveidi, aktualizējot Latvijas vēstures, valstiskuma un nacionālās identitātes tēmas, stiprinot visplašākajā auditorijā izpratni par nacionālo identitāti un Latvijas valsts attīstību.
Programmas mērķu īstenošanai vairākās atlases kārtās līdz 2018.gadam iecerēts atbalstīt ne mazāk kā 12 nozīmīgas pilnmetrāžas filmas, tai skaitā piecas spēlfilmas (vēsturisku filmu, latviešu literatūras klasikas ekranizāciju, mūsdienu norisēs balstītu drāmu, filmu bērniem un filmu jauniešu auditorijai), vienu animācijas filmu un sešas dokumentālās filmas.
Konkursa pirmajā kārtā no 37 spēlfilmu un animācijas projektiem tika atbalstīti 13. Tos veido režisori Gatis Šmits, Ināra Kolmane, Una Celma, Juris Poškus, Juris Kursietis, Dāvis Kaņepe, Madara Dišlere, Viesturs Kairišs, Dāvis Sīmanis, Juris Putniņš, Varis Brasla, Roze Stiebra un Reinis Kalnaellis.
Savukārt dokumentālo filmu konkursā no 34 pieteikumiem otrajā kārtā iekļuva desmit. Tos veidojuši režisori Askolds Saulītis, Kristīne Briede, Raitis un Lauris Ābeles, Ināra Kolmane, Ilona Brūvere, Dzintra Geka, Gints Grūbe, Kristīne Želve, Una Celma un Ivars Seleckis.
Projektus vērtē žūrija: dzejniece un dramaturģe Māra Zālīte, kinorežisors Jānis Streičs, režisors un pedagogs Pēteris Krilovs, komponiste Lolita Ritmanis, kinozinātnieks Viktors Freibergs, Nacionālās kultūras padomes pārstāve Gundega Laiviņa, kultūras mecenāts Boriss Teterevs un Nacionālā kino centra vadītājas vietnieks Uldis Dimiševskis.
