Pornogrāfija. Komentārs no pelēkās zonas – klīniskā psiholoģe Kristīne Balode par filmu «Bauda»

Rīgas Starptautiskajā kino festivālā (Riga IFF) 19. oktobrī būs skatāma režisores Ninjas Tībergas spēlfilma “Bauda”. Pārdomās par filmu dalās klīniskā psiholoģe Kristīne Balode.

Rīgas Starptautiskais kino festivāls (Riga IFF) šoruden notiek no 14. līdz 24. oktobrim. Festivāla programmā skatāmas vairāk nekā 100 filmas, un lielākā daļa no tām šogad pieejamas arī tiešsaistē.

Portālā LSM.lv par Riga IFF filmām raksta cilvēki, kuru personiskā un profesionālā pieredze sniedz īpašu ieskatu filmas tematikā, lai caur kultūras un kino prizmu veicinātu domu apmaiņu par pasaulē un Latvijā notiekošo.

Mēdz teikt, ka uz pasaules ir tikai divas pieredzes, kuras motivē cilvēku virzīties uz priekšu. Tās ir bailes no sāpēm un alkas pēc baudas. Režisores Ninjas Tībergas kino debijā “Bauda”, gluži kā katra indivīda dzīvē, satiekas un savstarpēji mijas tās abas. Un, gluži kā katra indivīda dzīvē, arī entuziasma un ambīciju skubinātās jaunās profesionāles no Zviedrijas Bellas Čerijas pornoindustrijas iepazīšanas pieredze Losandželosā rada mulsumu brīdī, kad prātā ienāk absurdā doma mēģināt definēt, kurš no motivatoriem jauno sievieti kustina lavierēt pa pornoindustrijas aizkulisēm vairāk. Bellai sāp un Bella bauda. Un, atlaižot vērtējošo kontroli, filma piedāvā iespēju ļauties gan baudai, kura sāp, gan sāpēm, kurās atveras bauda.

Gan personiski, gan profesionāli mani valdzina līdzsvara meklējumi. Man patīk pavadīt laiku nezināmajā un “pelēko zonu” neparedzamībā, jo tieši šeit rodas aizraujošākie jautājumi un pārdomas.

Dzīve melnbaltās binārās domāšanas absolūtā noteiktībā garlaiko un ierobežo.

Tajā nav vietas jaunradei, tā neiekļauj mācīšanās potenciālu, tajā izsīkst pētniecība, jautājumu un atbilžu virtuālā saspēle. Melnbaltā domāšana mēdz aizraut ar savu atturīgi vēso, nomierinošo estētiku, tomēr man tajā trūkst baudāmas dzīvības.

Pornogrāfijas tēma ir emocionāla. Tā mēdz pazaudēties konfliktos, pirms tikusi pie mazākās iespējas debatēs aktualizēt uz to attiecināto, vērtējošo bināro domāšanu. Binārie argumenti parasti izklausās šādi: “Ja kāds nav par porno, tam jānozīmē, ka viņš ir pret porno”. Bet pornogrāfijas tēma nav tik vienkārša, un tā patiešām ir pelnījusi niansētāku uzmanību un izpēti.

Es domāju, ka attiecībās ar pornogrāfiju ir jo īpaši svarīgi palikt pelēkajās zonās, lai varētu rasties jautājumi un paplašināties redzējums. 

Filma "Bauda"

Mēs esam brīvi domāt par pornogrāfiju, ko vien vēlamies, mīlēt to vai ienīst. Tomēr, ieslīgstot binārās domāšanas valgos, mēs zaudējam iespēju apzināties pornogrāfijas plusus un mīnusus, neidentificējoties ne ar vienu no polaritātēm. Tieši šajā neitrālajā vietā mēs varam piedāvāt sev iespēju atvērties patiesai interesi par to, kā izmantot pornogrāfiju savā individuālajā dzīvē. To filmā mēģina darīt arī tās galvenā varone Bella Čerija. Paralēli ķermeniskā komforta meklējumiem, jaunā sieviete izaicina sevi meklēt balansu varas dinamikā, priekšstatos par dzimumidentitāti un to iekļaujošajiem dzimumstereotipiem, draudzības un lojalitātes robežās, savās attiecībās ar naudu un statusu. Balansa meklējumi tiek meklēti arī atklātības līmenī savās attiecībās ar māti, kura, pat nenojaušot savu vārdu kontekstu, mēģina stiprināt meitu izturēt un nepadoties. 

Jo emocionālāka tēma, jo lielāka iespēja, ka emociju jūklī pazaudēsim saikni ar objektīvo realitāti, kritisko domāšanu un atvērtību paplašinājumam. Mūsu rīcību un kustību uz priekšu vairāk definēs bailes no sāpēm nevis baudas meklējumi. 

Mēs piedzīvojam laikmetu, kad pētniecība par un ap cilvēka seksuālo pašpiedzīvošanu skar ne tikai psiholoģijas, medicīnas, socioloģijas, bet arī daudzas citas nozares. Tai skaitā arī mākslas nozari, kura palīdz  mums katram nonākt kontaktā ar jaunākajiem atklājumiem. Kā būtiskus, nu jau ilgstošas pētniecības nostiprinātus secinājums, par kuriem reflektēt aicina arī filma “Bauda” var minēt, piemēram, novērojumu, ka ētiska pornogrāfija tiešā veidā nerada seksuālas vai mentālas veselības problēmas. Pornogrāfija neizraisa mizogīniju jeb patoloģisku riebumu pret sievietēm. Mizogīnija kā fenomens ir novērojama daudz senāk, nekā radusies tiešsaistes pornogrāfija. Pornogrāfija var pat uzlabot cilvēku seksuālo dzīvi, ja attiecībās esošos cilvēkus vieno līdzīgas vērtības. 

Filma "Bauda"

Tomēr nevajadzētu aizmirst arī faktu, ka tieši tāpat kā jebkura cita mērķorientēta pētniecība, arī pornoindustrijas un pornogrāfijas pētniecībā mēdz parādīties tendenciozas iezīmes, kurām pretnostatot otru redzējuma polaritāti, varam izgaismot savu subjektīvi individuālo sajūtu un redzējumu. 

Tieši tāpat kā Bella Čerija ar savas pieredzes stāstu arī pornoindustrijas pētniecība mums neļauj pievērt acis uz joprojām nenoliedzamo faktu, ka populārākā heteronormatīvā pornogrāfija neiztur laika kritiku.

Joprojām tajā atainotie izpildītāji vīrieši izskatās garlaikoti, sievietes izskatās fiziski un mentāli sāpinātas, pamazinātas, anālo seksu bez piemērotas sagatavotības un lubrikācijas pieņemošas. Arī BDSM praktizēšanu atainojošajā pornogrāfijā joprojām mēdz iztrūkt būtiskākā drošību un veselību nodrošinošā elementa – vienošanās un praktiķu sadarbību regulējošo mehānismu. Vīriešu darbībās joprojām bieži iztrūkst klitoru iekļaujošas domāšanas un sievietes emocijas joprojām tiek neadekvāti pārspīlētas. Izpildītāju ķermeņi joprojām uztur specifisku estētiku uzturošas klišejas – izteikti trenētu, bez apmatojuma, uz izmēru nozīmi dominanti signalizējošu ķermeņu nepieciešamību baudas piedzīvošanai, pornogrāfijas lietotāju atstājot nepilnvērtības varā. 

Aizdomāties aicinoša ir norāde, ka pornogrāfija tās populārākajā izpildījumā joprojām ir pieaugušo izklaide, ko veido vīrieši, kuriem trūkst iekļaujošas un reālistisku baudu stiprinošas seksuālās izglītības. Līdz ar to viņu auditoriju pamatā veido tikpat nezinoša publika. Nav pārsteigums, ka aizvien vairāk pēc palīdzības griežas sievietes, kuras sūdzas, ka viņu vīriešu dzimuma partneri ir pārāk agresīvi un cenšas būt kā pornozvaigznes. Un šī nesamiernieciskā aktivitāte dod cerības labklājīgākai, jebkura cilvēka tiesības uz cieņu un baudu iekļaujošākai seksuālajai labklājībai.

Filma "Bauda"

Ja, neraugoties uz polaritāšu piedāvātajiem faktiem, paliekam pelēkajās zonās, mēs varam apšaubīt un pārdomāt:

vai šīs problēmas rada pati pornogrāfija, vai arī populārā pornogrāfija ir tikai simptoms kaut kam daudz nopietnākam un satraucošākam?

Pornogrāfija līdz šim nekad nav gribējusi būt seksuāli izglītojoša vai altruistiska. Tā ir jaudīga nozare peļņas gūšanai. Pornogrāfijas ražotāji reaģē uz pieprasījumu. Vai interesantāk par pornogrāfijas vērtēšanu nebūtu izzināt, kā mainītos porno saturs, piemēram, ja bērni netiktu audzināti ar stingriem uzskatiem par stereotipisko vīrišķību un pirmām kārtām ar atklātām vai slēptām seksistiskām idejām, vai pieaugot viņi joprojām pieprasītu šādu pornogrāfiju?

Pētījums norāda, ka cilvēki neskatās tiešsaistes saturu, kas viņiem šķiet morāli nepieņemams. Viņi parasti dažu sekunžu laikā noklikšķina un pārslēdz to uz sev pieņemamāku. Vai cilvēki, kuri skatās šāda veida populāru mizogīnisku pornogrāfiju, patiesībā varētu patikt ideja pret sievieti izturēties neiejūtīgi, patērējoši un noniecinoši?

Neraugoties uz skaudro noskaņu, pornogrāfijas un pornogrāfijas reprezentētā vīrieša paterna demonizēšana nekādā veidā nerisina tajā novēroto un atspoguļoto problemātiku. Negatīvie vīrišķības vēstījumi, ko visu dzimumu cilvēki absorbē jau agrā bērnībā, apvienojumā ar sliktu vai gandrīz neeksistējošu seksuālo izglītību par robežām, piekrišanu, baudu un prieku ir patiesā problēma neatkarīgi no tā, vai mums patīk pornogrāfija vai ne.

Ninjas Tībergas “Bauda” mūs mudina arī ieskatīties ciešāk acīs pornogrāfijai bieži vienpersoniski piedēvētās atbildības par sievietes upura pozīciju gan seksa industrijā, gan viņas privātajā seksa dzīvē.

Un mēģināt aiz atkailināto ķermeņu, košo meikapu un imitētās ballīšu jautrības aprisēm pievērst uzmanību sievietes neviennozīmīgajām attiecībām ar pašas veselību, labsajūtu, baudu un prieku.

Cilvēka erotiskais prāts neaizraujas ar robežām, un pornogrāfija ir ļoti ierobežots tās neapgūstamo dzīļu atspoguļojums. Tomēr, nākas vien atzīt, neko izsmeļošāku un plašāk patērētu jau arī neesam radījuši, lai ko paši par to domātu. Varbūt nedaudz sirsnīgāka un pieņemošāka attieksme varētu to pamazām mainīt?

Filma "Bauda" Riga IFF programmā būs skatāma 19. oktobrī kinoteātrī "Splendid Palace".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt