Viņi - stiprie latviešu tēvi kā ozoli - vēl pirms 1941.gada izvešanām uz Sibīriju bija mūsu tautas zieds. Viņi audzināja bērnus, strādāja savai Latvijai. Bet stiprie vīri palika Soļikamskas un Vjatlaga nāves nometnēs, kaut bērni viņus vēl ilgi gaidīja.
1941.gadā, kad izsūtīja vairāk nekā 15 000 latviešu iedzīvotāju, cilvēki tika mānīti, pateica, ka tēvi tur galā gaidīs mātes ar bērniem. Daudzreiz mātes iedeva koferīti ar pārtiku un drēbēm tēvam, lai viņš ved. Taču Kirovā Urālos vilcienus sadalīja, tēvus atdalīja, un viņi visi tika aizvesti uz Vjatlagu, Soļikamsku un citām nometnēm Sibīrijā," par 1941.gada notikumiem stāsta režisore Dzintra Geka.
Skarbā statistika liecina, ka no 1941.gadā izsūtītajiem tēviem dzīvi palika tikai astoņi procenti. Dokumentālajā filmā "Kur palika tēvi?" būs arī Jēkaba Graudiņa stāsts par spēju izdzīvot 50 grādu bargajā salā un badā.
Es biju to galīgi izdilušo kategorijā. Cilvēks palika kā skelets. Cilvēki ēda žurkas, cilvēki ēda vardes, cilvēki ēda peles, ja dabūja, cilvēki ēda sēnes ar visām saknēm," filmā "Kur palika tēvi?" savās atmiņās dalās Jēkabs Graudiņš.
"Dažreiz nometnēs viņus aktēja, tas nozīmē, ka desmit, divdesmit cilvēkus vienkārši noraksta un izlaiž ārā pa nometnes vārtiem. Un desmit pie tiem vārtiem arī paliek. Viens vai divi varbūt tiek kaut kur tālāk. Tādi brīnumaini gadījumi ir tikai nedaudzi, kas tiešām reāli izglābās. Vēsturnieks Veremjovs ļoti skaudri par to stāsta, ka šī uzskaite bija ne tikai nepilnīga, bet arī melīga. Daudzi domā, ka ir kapus vietas, bet, kā stāsta Veremjovs, viņus krāva kaudzēs. Tieši Vjatlagā, kur septītās nometnes vietā mēs filmējām, tur ir purviņš, tur daudzi ir likti un vienkārši apbērti ar zemi," stāsta Dzintra Geka.
2010.gada vasarā 26 izsūtīto piederīgajiem izdevās iekļūt nāves nometnē un ar godu pieminēt savus tuviniekus.
Dzintras Gekas dokumentālās filmas "Kur palika tēvi?" pirmizrāde notiks Latvijas Televīzijas pirmajā kanālā 14.jūnijā plkst. 21.40. Bet pirms tam plkst. 21.25 "Kinotēkas kino klubā" Dzintra Geka un režisors Armands Zvirbulis stāstīs par personisko, cilvēcisko un profesionālo pieredzi, apgūstot vēstures dramatiskākos posmus.
