Rīta Panorāma

LVC: Latvijā steidzami jālabo 50% autoceļu

Rīta Panorāma

Tuvākajos gados ziemeļblāzmu Latvijā var nebūt vispār

Dokumentālā filma "Es nemiršu"

Pirmizrādi piedzīvos dokumentālā filma par Ilmāru Blumbergu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Kinoteātrī „K.Suns” 27.februārī pl. 18 pirmizrādi piedzīvos režisoru Jāņa Rēdliha un Maijas Smildziņas dokumentālā filma par mākslinieku Ilmāru Blumbergu "Es nemiršu".

Filma fiksē Blumberga apziņas plūsmu, kurā laiki, reālie notikumi un kultūras dažādie slāņi mijiedarbojas. Mākslinieka monologs norisinās personālizstādē Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē „Arsenāls” 2013.gadā. Izstādē bija redzami cikli „Visu laiku snieg”, „Ne pabeigts darbs”, „Tas pats”, „Kalpošana” un citi.

„Viss uzrunā. Forma savelk kopā visneiedomājamākās vietas. Lai kā sniega pārsliņas izkustu uz dzeltenā objektīva spožā stikla virsmas. Tā ir lielākā no spēlēm, kur nevar blēdīties. Cilvēks un Dievs. Dzīvība un nāve. Vīrietis un sieviete. Un pats pretī tam,” filmā saka Ilmārs Blumbergs.

„Meksikas indiāņu šamaņu mācībā svarīga ir detalizēta dzīves pārskata veikšana, jo tad, kad atnāk nāve, tā par savu upuri izvēlas šo pārskatu – šo fantomu ar cilvēka dzīves pieredzi un emocijām, bet pats šamanis pārviešas par nemirstīgu garu. Ilmārs Blumbergs savā izstādē arī veic šo dzīves pārskatu, un ne velti filmas nosaukums ir „Ee nemiršu”. Filmā viņš to dara rotaļīgi un priecīgi, kā pienākas cilvēkam ceļā uz brīvību, ” komentē režisors Jānis Rēdlihs.

Ilmārs Blumbergs ir dzimis 1943.gadā Rīgā. Bērnībā iepazītā Sibīrija māksliniekam ir devusi sapratni par pacietību un mīlestību, vēlēšanos un piepildījumu. Blumberga tēvs, leģionārs, pēc pieciem apcietinājuma gadiem tiek izsūtīts „uz mūžu”, un māte kopā ar astoņus gadus veco dēlu 1951. gadā seko viņam uz Tjuhtjetu. Ilmārs nonāk Sibīrijā kā brīvs cilvēks. Pēc Staļina nāves viņš atgriežas Rīgā. Mācās Rīgas lietišķās mākslas vidusskolā, kuru pabeidz ar izcilību (1963), absolvē Latvijas PSR Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu scenogrāfijas specialitātē (1972). Viņš ir bijis Dailes teātra scenogrāfs (1969 – 1984), veidojis scenogrāfiju arī citos dramatiskajos teātros un Latvijas Nacionālajā operā. Kā multidisciplinārs mākslinieks tiecies atklāt kopsakarības, piešķirot tām skaidru redzējumu. Darbojies grafikā, glezniecībā, veidojis grāmatas, monētu dizainu, skulptūras, pievērsies fotogrāfijai un kino.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti