Pirmais festivāls «Artdocfest/Riga» izsludina konkursa programmu filmas

26. novembrī Rīgā sāksies pirmais starptautiskais dokumentālā kino festivāls “Artdocfest/Riga.” Abu festivāla konkursa programmu – “Baltijas fokusa” un ''Artdocfest” filmas tiks demonstrētas kinoteātrī “Splendid Palace”, informēja organizatori. Ārpus konkursa tiks izrādīta arī festivāla prezidenta, režisora Vitālija Manska jaunākā filma “Gorbačovs. Paradīze”.

Filma “Gorbačovs. Paradīze” (Latvija, Čehija) ir stāsts par vīru, kura izraisītās pārmaiņas mainīja pasauli. Viņš bija atklātības (glasnost) un pārbūves (perestroika) arhitekts. Berlīnes mūra nojaucējs. Taču arī Černobiļas avārijas noklusētājs, Tbilisi un Baku protestētāju apspiedējs. Padomju impērija sabruka viņa valdīšanas laikā, un viņa paša tauta viņu par to nosoda. Ar pagātnes notikumu nastu plecos vientuļais, nu jau vecais vīrs dzīvo sava mūža pēdējās dienas kāda tukšā Maskavas priekšpilsētas namā.

Programma “Baltijas fokuss”

Programmā “Baltijas fokuss” iekļauti astoņi izcili Baltijas valstīs vai kopprodukcijā ar tām veidoti darbi, kas Latvijā tiks izrādīti pirmo reizi un, kā norādīja festivāla rīkotāji, kuriem

piemīt labākais, kas raksturīgs Baltijas kino – dokumentāla faktualitāte mijiedarbībā ar tēlainu kino valodu.

Filma “Lēciens”

Kā pirmo festivāls piesaka filmu “Lēciens” (Lietuva, Latvija) par lietuviešu jūrnieka Simas Kudirka izmisīgo lēcienu brīvībā, 1970. gadā burtiski pārlecot no padomju kuģa uz amerikāņu, un notikumu virkni, ko šis lēciens izraisīja galveno tā laika Aukstā kara pretinieku politiskajās nometnēs. Režisore Giedre Žickīte (Giedre Žickyte) meistarīgi rekonstruē notikumums un dod skatītājam iespēju izsekot to gaitai līdz pat mūsdienām. Filmu kopproducējusi Latvijas studija “VFS films” – producents Uldis Cekulis, viens no operatoriem Valdis Celmiņš. Filma jau ieguvusi Varšavas filmu festivāla balvu kā labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma.

Filma “Bijušo sajūtu zaudējums” (Igaunija, Zviedrija, Kolumbija) pieteikta kā “aizraujošs un dvēselisks trilleris, kurā spriedze, gaidas un cerības notur skatītāja uzmanību un emocionālo līdzpārdzīvojumu līdz pat beigām. Māsa meklē brāli, kas pazudis Kolumbijas narkomānu padibenēs. Igaunijā dzīvojošā kolumbiešu izcelsmes režisora Karlosa Lesmes (Carlos E.Lesmes) meistardarbs.”

Roja Andersona mākslas un vispār savdabīgā ziemeļu humora cienītājiem festivāls piedāvās režisora Karla Ulsona (Carl Olsson) darbu “Pa to laiku uz zemes” (Zviedrija, Dānija, Igaunija). Filma vēsta par praktisko un, kā izrādās, ne vienmēr tik praktisko pasauli, kas nodarbojas ar mūsu “pēdējās pieturas šai saulē” sakārtošanu.

“Omāru zupa“ ir globālās kinoindustrijas paraugs – Spānijas, Islandes un Lietuvas kopražojums, kas vēsta par maza Islandes ciematiņa iedzīvotāju dzīvi, kurā it kā nekas nenotiek un tai pašā  laikā viss ļoti notiek – tiek atvērta neliela kafejnīca, kurā saimnieko vecie, dzīves pieredzējušie zvejnieki. Silts, jokains un dzīvs pasaules malas un vienlaicīgi centra portretējums spāņu režisoru Rafa Moles, Pepe Andreu atspoguļojumā.

Igauņu režisores Evas Megi (Eeva Mägi) filma ”Skaistuma smagā nasta” (Igaunija) – jaunās paaudzes māksliniecisks piegājiens traģikomiski poētiskam stāstam par ciema vīriem,  kuru dvēseles ir pārpilnas skaistuma, mīlestības, vitalitātes, un … vientulības, un viņu cīņu ar vareno Degvīna garu.

Lietuviešu režisores Marijas Stonītes (Marija Stonyte) filma “Viena dzīve” (Lietuva) – par mūžīgo, viendienīgo, par mums, par to, kāda ir dzīvības cena.

“Filma īstenā Baltijas poētiskā kino tradīcijā visu pasaka bez vārdiem,” atzīmēja festivāla rīkotāji.

Jaunās režisores Elīnas Langes-Ionatamshvilli emocionālā filma “Nemierīgās atmiņas” (Latvija) uzņemta Gruzijā, pārvietoto bēgļu nometnē, kas izveidojusies pēc Krievijas–Gruzijas kara 2008. gadā. Par bērniem, kas uzaug trimdā, dzimteni neiepazinuši, par vecākiem, kas nebeidz atcerēties un ilgoties. Par pasauli, kas jau teju piemirsusi un samierinājusies ar tik nesen vēl “karstā punkta” dziestošajiem pelniem. Filmu kopproducējuši filmu studija “Mistrus Media” un Latvijas Kultūras akadēmija.

“Sirds aplis” (Igaunija) – kādas ekoloģiskas komūnas gala un sākuma dokumentējums emocionālā igauņu režisores Margitas Lillakas (Margit Lillak) portretējumā. Attiecību drāma ar ļoti izteiktu klātesamības efektu. Viena no nu jau reti sastopamām filmām, kas vēsta par to, kā rit dzīve modernajā Igaunijā.

Filma “Pa to laiku uz zemes”

Programma “Artdocfest”

Konkursa programmā ''Artdocfest'' piedalīsies 21 filma no dažādām pasaules valstīm.

To skaitā programmā iekļauta Viktora Kosakovska filma “Gunda” (Norvēģija, ASV) – melnbalta poētiska filma par cūkām, govīm un vistām. Režisors uzskata, ka pašā sākumā Bībeles pirmajā lappusē ieviesusies kļūda un civilizācija aizgājusi pa pieskari.

Rīgā būs skatāma arī Irinas Tsilikas (Ityna Tsilyk) jau daudzu festivālu laurus plūkusī “Zeme ir zila kā apelsīns” (Ukraina, Lietuva), kurā vientuļā māte Anna un viņas četri bērni, kas dzīvo netālu no frontes līnijas Donbasā, uzņem filmu par savu dzīvi kara laikā. Kāds spēks piemīt maģiskajai kino pasaulei? Kā ar izdomu atspoguļot karu? Anna un bērni uzskata, ka labākais veids, kā nezaudēt cilvēcību, ir traumu transformēšana mākslā.

Krievijā upes kruīzus tautā mēdz saukt arī par “peldošajām iepazīšanās aģentūrām”, un poļu izcelsmes zviedru režisors Ježi Sladkovskis uzskata, ka galvenais, ko visi cilvēki meklē, ir mīlestība. Tas viss un vēl filmā “Rūgtā mīla” (Zviedrija, Polija, Somija).

Informāciju par citām šīs programmas filmām un to seansiem pieejama festivāla mājaslapā.

Abas programmas vērtēs starptautiskas žūrijas: “Baltijas fokusa” žūrijā režisore un producente Alīna Rudņickaja, kino kritiķis, Triestes festivāla programmas kurators Massimo Tria, kā arī Tue Stēns Millers – filmu konsultants un “Baltijas dokumentālā kino krusttēvs”.

“Artdocfest” konkursa žūrijā Dita Rietuma – Latvijas Nacionālā kino centra direktore, Artemijs Troickis – žurnālists un raidījumu vadītājs, Vladimirs Pozners – žurnālists, rakstnieks.

“Baltijas fokusa” konkursa programmas uzvarētāji – labākā filma un labākais režisors saņems festivāla galveno balvu “Hercs”, kas radīta par godu ievērojamajam kino režisoram Hercam Frankam. Balvas dizaina autors – tēlnieks Aigars Zemītis.

Festivāls kā neatkarīga vienība notiek pirmo reizi. To atbalsta Rīgas dome, tāpat arī Valsts kultūkapitāla fonds un vairāki starptautiski fondi. Festivāla partneri ir ASV televīzijas kanāls “Current Time” un vācu televīzijas kanāls “Deutche Welle.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kino, foto un TV
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt