“Piedzimt Preiļos” ir melnbalts fotostāsts par to, kā Preiļu slimnīcā nāca pasaulē mazais Gustavs. Puikam šogad, 23.maijā, palika viens gadiņš. Fotogrāfijās, mazajam vēl esot mammas vēderā, slimnīcā, dzemdību nodaļas palātā, fotogrāfe Svetlana Manuilova tvērusi mirkļus, kuros redzams topošo vecāku satraukums, gaidīšana un visbeidzot satikšanās.
“Šajā bildē ir redzams, kā viņš pirmo reizi redz mazo. Mazo svēra, mērīja, mazgāja. Viņš skatījās bez vārdiem, viņš neko nevarēja pateikt,” tādu atminas Svetlana jauno tēti, sagaidot mazo. Svetlana atzīst, ka lai gan nav melnbalto fotogrāfiju piekritēja, jo patīk dabiskie toņi, tomēr šie kadri šķituši tik iederīgi melnbaltajās krāsās.
Svetlanai Manuilovai fotografēšana ir aizraušanās un arī pilnas slodzes darbs. Jaunietei ir 23 gadi un patīk iemūžināt cilvēkus un viņiem nozīmīgus dzīves brīžus. Fotografēt dzemdības bija Svetlanas sapnis.
“Es pati iedvesmojos no ārzemju fotogrāfiem, kur šis ir populārs fotogrāfiju veids. Mani tas tik ļoti uzrunāja, ka es visiem draugiem rādīju, ka es tā gribu. Man teica - "Tu traka esi!", ka Latvijā ko tādu nepieņems, kas tev bildēsies?”
Lai cik apkārtējiem neticami šķistu, tomēr tas izdevās, jo bija atsaucība gan Preiļu slimnīcā, gan tika uzrunāts pāris, kuram Svetlana fotografēja kāzas. Starp abām pusēm bija noruna, ka pāris jebkurā brīdī dzemdību laikā var pārdomāt, taču viss izdevās veiksmīgi. Svetlana atzīst, ka viņai iemūžināt dzemdības bija īpašs notikums, kam gatavojās, gaidīja un ko izdzīvoja līdzi kopā vecākiem.
“Protams, tā man ir pirmā pieredze, es veselu mēnesi gaidīju, tas bija pavasaris, man nekādu ballīšu nebija, es sēdēju mājās domādama – šovakar, nē – rītvakar.”
Esot slimnīcā nepārtraukti domājusi par to, lai netraucētu ne ārstam, ne mammai, taču tajā pašā laikā, lai nenokavētu kādu būtisku mirkli.
“Centos pilnīgi visu laiku pirkstu turēt uz slēdža, lai visu iemūžinātu un uzspētu, jo šo kadru tu neatkārtosi, kāds ir, tāds ir. Mamma vēlāk uzrakstīja, kad pārrunājam, kā bija, un viņa man teica, ka viņa mani pilnīgi nepamanīja un viņa ļoti priecīga, ka tomēr uz kaut ko tādu piekrita, un tās atmiņas, kas ir iemūžinātas, viņiem pašiem ir zelta vērtas. Un mēs esam priecīgi un gandarīti, ka mēs to paveicām. Un tajā brīdī māmiņa teica, ka varēja kaut visi Preiļi nākt skatīties, jo viņai bija vienalga, viņa bija koncentrējusies uz bērniņu.”
Interesanti, ka fotogrāfe, lai gan nav no Preiļiem, tomēr šeit ir dzimusi. Un arī viņai savās pirmajās dzīves dienās ir fotogrāfija no slimnīcas. Svetlana piedzima Māmiņu dienā, un vietējais laikraksts pirms 23 gadiem devās šo faktu iemūžināt.
Šī bija pirmā Svetlanas pieredze fotografēt dzemdības, tomēr Svetlana cer, ka šādu stāstu viņai vēl būs daudz.
“Man vēlme bildēt dzemdības radās vēl divkāršāka un trīskāršāka. Man iepatikās šī ideja, un es būtu ļoti priecīga, ja es varētu Latvijai pastāstīt, ka tas ir tik forši, tik skaisti, protams, dzemdības, es nenoliedzu ir grūtas, bet iemūžināt to, kā dzimst cilvēks, tās ir fantastiskas sajūtas! Īpaši redzot arī viņu prieka asaras.”
Asaras bijušas arī pašai fotogrāfei, atklāj Svetlana. Izstādi “Piedzimt Preiļos” par mazā Gustava nākšanu pasaulē visu jūniju varēs apskatīt Preiļu Galvenajā bibliotēkā.
