Kultūras ziņas

Izsludina Jāņa Zābera vokālistu konkursu

Kultūras ziņas

"The Coco’nuts" – ar džezu pa Latviju

Ciklā "Latvijas kods. Latvija šodien" taps piecas filmas

Paziņoti konkursa  «Latvijas kods. Latvija šodien» 2019. gada filmu veidotāji

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Latvijas Televīzijā noslēdzies ikgadējais dokumentālo īsfilmu konkurss “Latvijas kods. Latvija šodien”, un šogad nolemts atbalstīt piecus projektus. Darbs pie konkursā uzvarējušo filmu veidošanas sāksies marta beigās, piesaistot gan ārvalstu, gan Latvijas dokumentālā kino ekspertus. 

Projekts “Latvijas kods. Latvija šodien” jau septīto gadu turpina meklēt, fiksēt, izzināt un atrast šodienas Latviju, tās mūsdienu fenomenus, informēja Latvijas Televīzijā.

“Filmu cikls šogad pievērsīsies pieaugšanas tēmai no dažādiem skatpunktiem.

Pieaugt var individuāli, kopīgi, valstiski, garīgi, fiziski, un katra no filmām uz šo tēmu lūkosies atšķirīgi,” stāsta projekta vadītāja Zane Valeniece.

Viņa piebilst, ka šogad darbs pie filmu izvērtēšanas ir bijis īpaši atbildīgs, jo no 29 projektiem iespēja tos realizēt tika dota tikai pieciem, tiem, kas spējuši piedāvāt oriģinālu un aktuālu skatījumu uz šodienas Latviju.

Konkursa ietvaros atbalstīti šādi projekti:

  • “Meitene ar viedpalīgu”, režisore Andra Doršs  (SIA “Epata Studio”)
  • “Vārdotājas”, režisore Adriana Roze (SIA “Camera Obscura”)
  • “Brīva vieta - T17”, režisore Aija Bley (Biedrība “On The Road”)
  • “Maltas priesteris”, režisores Katrīna Tomašicka, Laura Meļķe (SIA “Odze films”)
  • “Pārgājiens ‘44”, režisors Lauris Ābele (SIA “Tritone studio”)

Filma “Meitene ar viedpalīgu” ir pieredzējušās montāžas režisores Andras Doršs debija dokumentālajā kino. Tā vēstīs par jaunu pusaugu meiteņu pašrefleksiju mūsdienu Latvijā. Šis stāsts būs par meitenēm vecumā no 12 līdz 15 gadiem. Filmas iecere ir izzināt, kā pusaugu meiteņu patērētais mediju saturs veido un ietekmē meiteņu pašnovērtējumu, viņu izpratni par savu vērtību sabiedrībā, vienlaikus ilustrējot šo laiku un sabiedrību kopumā. 

Adrianas Rozes veidotā filma “Vārdotājas” ir par sieviešu stendapa (jeb stāvkomēdijas) strauji popularitāti iemantojušās kustības fenomenu Latvijā. Tā ir kultūrpolitiski un sociāli aktīvu sieviešu apvienība, un tās dalībnieces aktīvi piedalās pilsoniskas sabiedrības veidošanā. Filma būs pierādījums, ka Latvijas sabiedrības demokrātijas izaugsme ir sasniegusi tādu attīstības pakāpi, kurā ar humora palīdzību tiek ierosinātas pārdomas par lietām un parādībām, kuras vēl nesen bija kaunpilns tabu.

Režisores Aijas Bley filma “Brīva vieta – T17” iemūžinās unikālu mūsdienu Rīgas laikmeta liecību – “antiskvoteru” dzīvi. Filma vēsta par jauniešu kopienas, tā dēvētās komūnas T17, ikdienas dzīvi un sapņiem. Kopiena dzīvo ēkā, kas nav labiekārtota, tāpēc tās apdzīvošana ir īsts izaicinājums. Māja atrodas biedrības ''Free Riga'' paspārnē, kuras kustības pamatā ir atbildīga attieksme pret dabu un saudzīga resursu izmantošana. Šeit dzīvot motivē kopienas dalībnieku pārliecība, ka sadzīvē jāpatērē tik maz resursu, cik vien tas ir iespējams pilsētvidē. Filma sekos komūnas dalībnieku ikdienai, kuri ar savu dzīvesveidu iestājas par dabas, materiālo, kultūras un laika resursu saudzīgu izmantošanu.  

Filma “Maltas priesteris”, ko veidos režisores Katrīna Tomašicka un Laura Meļķe, ir jauno režisoru debija dokumentālajā kino. Filmas centrā ir Maltas, neliela ciematiņa Latgalē, baznīcas dzīves ikdiena, ko vada jaunais priesteris Rinalds, kurš spēj atrast kopīgu valodu gan ar bērniem, gan ar kungiem un, protams, arī baznīcas uzticīgākajām avīm – vietējām pensionārēm.  Filma oriģinālā veidā atklās tik svešās katoļu sabiedrības ikdienu un to, kāds ir iemesls tam, ka jauns un ambiciozs cilvēks izvēlas šādu dzīves gājumu, ziedojot lielu daļu laicīgās dzīves.  

Filma “Pārgājiens ‘44” būs personisks režisora Laura Ābeles stāsts par cilvēcības nezaudēšanu laikos, kad pasaule transformējas. Filmas galvenā varone Melita 89 gadu vecumā vēlreiz izceļo savu 1944. gada bēgļu gaitu ceļu, kad ziemā nācās pamest dzimtās mājas un ar vienu vezumu doties meklēt pajumti, lūgt patvērumu svešiniekiem, nakšņot mežā zem egles, lai vēlāk beidzot atrastu patvērumu un siltas sirdis. Filma ir pagātnes un tagadnes mijiedarbība par neseno un šodienas Latviju, kā vienu no stāsta paņēmieniem izmantojot animāciju. 

Filmu projektus izvērtēja konkursa žūrija: projekta “Latvijas kods. Latvija šodien” vadītāja Zane Valeniece, LTV Filmu iepirkšanas nodaļas satura redaktore Liene Kalnaella, LTV valdes locekle Vikija Valdmane-Rozenberga, projekta “Latvijas kods. Latvija šodien” satura redaktore Rita Ruduša un Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF)) Filmu mākslas nozares ekspertu komisijas pārstāvis Dāvis Sīmanis.

Konkurss “Latvijas kods. Latvija šodien” tiek organizēts jau septīto gadu. Projekts īstenots sadarbībā ar Valsts kultūrkapitāla fondu un Nacionālo kino centru. Tā mērķis ir atbalstīt filmas, kas dokumentē Latvijas dzīvi, vidi un cilvēkus šodien, meklē plašāku sociālo, kultūras un vēstures kontekstu un atsedz laikmetam raksturīgas tendences dažādās dzīves jomās. LTV ēterā filmas būs skatāmas valsts svētku laikā novembrī.

Iepriekšējo gadu laikā tapušās filmas iespējams noskatīties sabiedrisko mediju satura atskaņotājā REPLAY.lv, bet portālā LSM.lv filmas skatāmas ar subtitriem angļu valodā. Vairāk informācijas par konkursu interneta vietnē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti