Izstādes "Pazaudēts. Atrasts" autori kļūst par savdabīgiem vizuāliem detektīviem, pētot arhīva materiālus un vidi, kurā dzīvojam, lai fotogrāfijās izteiktu kādu konkrētu vēstījumu. Tā, piemēram, Arnim Vītolam tā ir ekoloģijas tēma.
"Šos atkritumus es meklēju apkārt esošajos mežos. Visu savācot kopā, es veidoju dzīvnieku skulptūras. Kā vienu no likumiem es uzstādīju to, ka, ja es ieeju mežā ar atkritumiem, tad ārā es izeju ar tikpat vai vēl vairāk atkritumiem," stāsta ISSP skolas absolvents Arnis Vītols.
"Es gribēju iet diskomforta situācijās, neradīt komforta fotogrāfiju. Es to visu fotografēju aukstos laika apstākļos, kad grūti iziet uz ielas, pirksti ir super nosaluši, caur sāpēm izveidot šo sēriju. Bet ir sanācis pat diezgan mīlīgi," savus darbus raksuro ISSP skolas absolvente Elīne Buka.
Izpildot uzdevumu psihoģeogrāfijā, kas noteica apmeklēt un izmeklēt jaunas, līdz šim neapmeklētas vietas, Ingus Bajārs pabija pilsētas nomales mikrorajonos.
"Es pirms tam domāju, ka tur ir vienīgas blokmājas, garlaicīga un nomākta dzīves sajūta, bet apkārt ir daba un zaļumi, arī jaunieši izklaidējās. Bija ļoti interesanti. Vienā brīdī likās, ka ir bīstami, bet nekā tamlīdzīga," atklāj ISSP skolas absolvents Ingus Bajārs.
Vārdam "pazaudēt" var būt dažādas nozīmes. Var pazaudēt kādu priekšmetu, lietu, cilvēku vai pat savu galvu. Pētot sludinājumus par pazaudētām lietām, Laura Juhansone-Daugule izveidojusi savdabīgu sabiedrības portretu - atšķirīgu vēsturisko periodu sociālo vērtību izmaiņas.
"Interesantais ir tas, ka viens meklē, cits tai laikā izmet kā nevajadzīgu. Es sāku pētīt arī pagājušā gadsimta sludinājumus, kas cilvēkiem bijis svarīgs pirms simts gadiem. Viņš ir meklējis pildspalvu, kas šodien jau vairs nav svarīga. Mums ir citas vērtības. Tāpat pirms simts gadiem bijis sludinājums, ka atdod bērnu par samaksu, kas tagad mums nav pieņemami," stāsta ISSP skolas absolvente Laura Juhansone-Daugule.
