Filma veidota oriģinālā tehnikā, un arī tās tēma ir visai neparasta, proti, filma ir stāsts par depresiju un tās iemesliem. Šos iemeslus autore meklējusi savas dzimtas un arī Latvijas vēsturē.
Filma ir gandrīz autobiogrāfiska, un Signe Baumane tajā iepazīstina ar savas dzimtas likteņiem un reizē arī Latvijas vēsturi aptuveni 100 gadu garumā.
Tā kā stāsts ir personisks tekstu gan angļu, gan latviešu valodā filmā ierunājusi pati Signe Baumane.
Režisore filmu raksturo kā eksperimentālu un pieļauj, ka daudziem tā varbūt būs nepieņemama, jo tās centrālā tēma ir depresija. Režisori pašu ik pa laikam piemeklē depresijas periodi, kad ļoti spēcīgas kļūst domas par pašizinīcināšanos, un savā filmā viņa meklē tam iemeslus savas dzimtas pagātnē.
Viņas pārliecība - šādas lietas ir nevis jānoklusē, kā tas parasti notiek, bet gluži otrādi - jāizrunā un jāizgaismo.
„Man liekas, ja mēs turam kādas lietas apslēptas tumšā istabā, mēs tās neredzam, un tās kļūst arvien bīstamākas un draudīgākas. Tās apdraud vairāk nekā tad, ja mēs tām „uzlejam” gaismu virsū, un viens no veidiem, kā uzspīdināt gaismu tajos tumšajos kaktos, kur šie monstri mīt, ir runāt par lietām, tās izvest atklātībā,” saka Baumane.
Taču - lai arī par smagu tēmu - filma nekādā ziņā neesot nomācoša un depresīva, tad jau drīzāk provocējoša.
„Es netaisu filmas, lai raudātu un žēlotos, es taisu filmas, lai izklaidētu un savā ziņā provocētu un liktu cilvēkiem domāt. Filma nav gaudīga, bet ņipra, piepildīta ar sarkasmu un ironiju,” uzver režisore.
Filmas veidošanā režisore izmantojusi dažādu animācijas tehniku, tostarp, arī papjē mašē un zīmētos tēlus, tādējādi radot dziļu un telpisku pasauli, kur varoņu darbības fonā var ieraudzīt gan Latvijas mežus, gan Rīgas jūgendstilu.
Daudzi viņai vaicājuši, kādēļ tekstu ierunājusi viņa pati, nevis uzaicinājusi kādu aktieri, taču viņai šķitis, ka šim stāstam par depresiju visatbilstošākā ir tieši viņas pašas balss.
„Mana balss ir tāda tiešāka, nelīdzenāka, raupjāka, ar to nepacietīgo, neirotisko enerģiju, it kā stāstītāju kaut kas dzītu ar pātagu. Manā balsī tas viss ir iekšā,” skaidro Baumane.
Nesen Signe Baumane uzstājusies ar lekciju Čehiju, un tās laikā demonstrējusi arī jaunās filmas fragmentus. Pēc tam pat viņai pašai bijis pārsteigums, ka uz daļu skatītāju filma iedarbojusies vai gluži terapeitiski, kaut arī tas nav bijis autores mērķis.
„Kad filma bija beigusies, pie manis pienāca visas meitenes un sāka ar asarām acīs stāstīt, ka tas ir tieši tas, kas ar viņām ir bijis. Un es sapratu, ka tur ir kaut kas, kas „aizķer”. Mēs runājam ļoti daudz par sievieti - māti, laulībām un par depresiju. Vai tur ir kāda saikne? Atbildes jau es nedodu, mani neinteresē atbildes, bet gan jautājumi. Katrs var iztulkot kā grib,” saka režisore.
Signes Baumanes jaunāko filmu „Akmeņi manās kabatās” pirmo reizi izrādīs 7.jūlijā Karlovi Vari festivālā, Čehijā. Latvijā filmas pirmizrāde savukārt būs 21.augustā.
Savukārt jau trešdien tieši ar Signes Baumanes animācijas filmu seansu pieaugušajiem kultūras vasarnīcā "Esplanāde 2014" tiks atklāts pasākumu cikls "Latvijas filmu vakari".
