Tās sastādītāja, kino žurnāliste Kristīne Matīsa Latvijas Radio raidījumā “Kultūras rondo” atklāj, ka grāmatā par Rolandu Kalniņu raksta astoņi autori un tai ir deviņas nodaļas. Ne velti tai dots apakšvirsraksts “Deviņas šķautnes viena izcila kinorežisora radošajā darbībā”.
“Tas ir Latvijas mazās kino vides nopelns,” par grāmatas tapšanu turpina Matīsa un atklāj, ka jau iepriekš bijis zināms, ka vairāki cilvēki vāc materiālus par Rolandu Kalniņu un pēta viņa darbību dažādos rakursos. “Zinājām, ka Ieva Pitruka, kas daudzus gadus strādājusi Rīgas kinostudijā, jau bija nolēmusi, ka par par Rolandu Kalniņu jābūt grāmatai, vāca biogrāfiskus materiālus, runāja ar viņa kolēģiem, intervēja pašu režisoru. Bija pat piespiedusi Rolandu Kalniņu rakstīt dienasgrāmatu.”
Savukārt Aija Rozenšteine iepriekš bija pētījusi dokumentus par aizliegtajām filmām, īpaši akcentējot filmu “Akmens un šķembas”. Bet Dita Rietuma par Rolandu Kalniņu vienmēr runājusi kā par pasaules konteksta mākslinieku.
Grāmatā būs ietverti paša Rolanda Kalniņa raksti par kino un arī kino kinokritiķa Mika Savisko 1987. gadā rakstītais raksts. Tas bija laiks, kad abas Rolanda Kalniņa aizliegtās filmas “Akmens un šķembas” un Četri balti krekli” parādīja publikai.
Savukārt vēstures zinātņu maģistrs Toms Zariņš nodaļā “Rolands Kalniņš un baltā siena” aplūko filmu fizisko telpu un estētisko telpu ārpus aktierspēles. Zariņš min, ka filma “Četri balti krekli” viņam bijusi tuva jau no vidusskolas laika un viņu fascinē un vienmēr aizrāvis tas laiks, par kuru runāts filmā.
“Ja grāmata būtu tikai biogrāfiska monogrāfija, tas piezemētu to, kas ir Rolands Kalniņš,” uzskata Matīsa.
Kā zināms, Kannu kinofestivālā 15. maijā oficiālajā programmā rāda Rolanda Kalniņa filmu “Četri balti krekli” (1967).
Rīgā īpašais filmas "Četri balti krekli" seanss kopā ar režisoru un radošo grupu notiks kinoteātrī "Splendid Palace" 23. maijā plkst.19.30. Paredzēts, ka šajā pašā dienā stundu pirms seansa būs arī jaunās grāmatas “Rolanda Kalniņa telpa” atvēršanas svētki.
