Sadaļas Sadaļas

Pandēmijas laikā izveidojies pašmāju kino uzkrājums; filmu pirmizrādes «gaida rindā»

Par spīti pandēmijai Latvijas filmu industrijai bijis ražīgs laiks. Tiesa, ļoti sarežģīts, jo kinoteātru durvis ilgstoši bija slēgtas, un tas nozīmē, ka izveidotās filmas jāglabā pūrā. Nu izveidojies pašmāju filmu uzkrājums, un tās gaida savu kārtu, kad varēs tikt izrādītas uz lielajiem ekrāniem.

Pandēmijas laikā izveidojies pašmāju kino uzkrājumsLinda Zalāne, LR1

„Latvijas filmu nozare arī pandēmijas laikā ir strādājusi ļoti aktīvi. Tai paša laikā šis ir bijis ļoti sarežģīts laiks," akcentē Nacionālā kino centra vadītāja, kino zinātniece Dita Rietuma, „kaut gan filmas ir tapušas un filmēšanas grupas ir strādājušas, lielākā problēma bija tāda, ka ilgu laiku bija slēgti kinoteātri. Mēs zinām, ka kinoteātri ļoti nesen, tikai vasaras vidū atsāka darboties. Šie nosacījumi ir radījuši filmu uzkrājumu.

Šobrīd iespēju tikt pirmizrādītām gaida ļoti daudzas Latvijas filmas. Un es ceru, ka skatītāji būs pamanījuši tās filmas, kas jau šobrīd ir kinoteātros.”

Dita Rietuma aicina ielūkoties kino centra iniciētajā mājaslapā Ekrānamirnozīme.lv, kur var redzēt Latvijas filmu sarakstu, izlasīt anotācijas un uzzināt ko vairāk par tām filmām, kas jau ir redzamas kinoteātros un kas vēl būs.

"Augustā pirmizrādi piedzīvos režisora Māra Martinsona romantiskā komēdija "Saki jā!" Patlaban kinoteātros tiek rādītas vēl vairākas Latvijas filmas. Piemēram, kinoteātrī "Splendid Palace" var noskatīties izcilu dokumentālo filmu „Gorbačovs. Paradīze.” To veidojis režisors Vitālijs Manskis. Filma jau ir iekļauta Eiropas Kino akadēmijas gada labāko filmu izlasē un pretendē uz balvu. Skatāma ir arī dokumentālā filma “Homo Sovieticus”, kuru veidojis režisors Ivo Briedis. Un pavisam nesen pirmizrādi piedzīvoja arī Elīnas Martas Martinsones debijas filma, komēdija "Tizlenes"," informē Rietuma.

Viņa uzsver, ka pandēmijas laikā ir izveidots patiesi daudz jaunu filmu, bet konkrētu skaitu viņa atturas nosaukt, jo ir pārāk daudz nezināmo:

"Tāpēc, ka mēs nezinām, cik ilgi strādās kinoteātri, mēs nezinām arī vai šīs filmas paspēs pirmizrādīt.

Mēs runājam par ļoti lielu filmu apjomu, kuras būtu vajadzējis izrādīt kinoteātros jau 2020. gada gaitā. Un tagad tas viss ir sakrājies. Tagad ir rindas kārtība, kad filmu veidotāji, neatņemot viens otram skatītāju, gaida iespēju parādīt filmu kinoteātros. Tā ir gan tradīcija, gan finansiālie apsvērumi."

Saspīlēto finansiālo situāciju akcentē arī filmu studijas “Ego Media” producents Guntis Trekteris, sakot, ka bez filmas izrādīšanas kinoteātrī filmu industrija nav pilnvērtīga, jo tas nes būtiskus ieņēmumus, bez kuriem dažreiz filmu nemaz nevar izveidot:

"Arī filmu studijām ieņēmumi no kinoteātriem ir būtiski, lai nosegtu filmas ražošanas izmaksas, lai atjaunotu savu tehnikas parku vai ieguldītu jaunos projektos.

Šis elements kino industrijai ir ļoti svarīgs un, ja tā iztrūkst, tad būtībā mēs pārvēršamies par televīzijas industriju. "Tizlenēm" pirmajā nedēļas nogalē bija 1500 apmeklētāju. Es nezinu, cik ir pa šo nedēļu. Man nav jaunākās statistikas. Tas ir apmēram 30% jeb viena trešā daļa no tā, ko mēs varbūt cerējām sasniegt. Bet jāņem vērā arī, ka kino apmeklējums ir dramatiski krities, salīdzinot ar 2019. gadu.”

Viņš aicina apmeklēt kinoteātrus, akcentējot, ka tas ir svarīgi ne tikai to izdzīvošanai, bet visai filmu industrijai: "Jo bez jums, bez skatītājiem, šie kinoteātri vairs ilgi nevarēs izdzīvot. Un tas nozīmē, ka vairs nebūs ne tikai kinoteātru, bet arī filmu. Vai arī filmas būs, bet tās būs daudz vienkāršākas."

Tai pašā laikā Guntis Trekteris atklāj, ka filmu ražošanas ziņā pēdējais pusotrs gads ir bijis ražens, ne tikai veidojot pašmāju filmas, bet studija "Ego Media" apkalpojusi arī vairākus ārvalstu servisa projektus, proti, kad ārvalstu filmēšanas grupas filmē Latvijā.

"Ārzemju kolēģi atbrauc burtiski divu trīs cilvēku sastāvā. Piemēram, ir režisors, ir operators un visu pārējo filmēšanas komandu nodrošinām mēs. Bieži vien arī galvenie aktieri ir no viņu puses. Bet otrā plāna aktieri, masu skati, epizodisko lomu tēlotāji ir no Latvijas, un tas ir tāds vērtīgs pasākums ne tikai mūsu kino nozarei, bet es domāju, ka visai Latvijas tautsaimniecībai," teic Trekteris.

Filmēšanas grupā ik dienu strādā aptuveni 100 cilvēku un tas nozīmē, ka, atrodoties komandējumā kādā no Latvijas pilsētām, viņi izmanto naktsmītnes, ēdināšanas un transporta pakalpojumus, iepērkas veikalā. Trekteris piebilst, ka Latvijas iespējas apkalpot ārvalstu filmēšanas grupas būtu vēl lielākas, bet šādu pakalpojumu cenšas piedāvāt teju visas Eiropas valstis, un tas nozīmē, ka konkurence ir sīva. Latvijas trumpji – piemērotas filmēšanas vietas, daba, dažāda arhitektūra, kā arī mums ir profesionāli cilvēki, kas ir ieguvuši pieredzi, strādājot gan pie latviešu, gan ārvalstu filmām. Tas nozīmē, ka ir visi priekšnoteikumi, lai šeit ārvalstu projektu būtu vairāk.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt