Labrīt

Rūta Dimanta: Valsts šai krīzei ir daudz gatavāka nekā pirms desmit gadiem

Labrīt

KNAB pievērš pastiprinātu uzmanību iepirkumiem ārkārtas situācijas laikā

Pandēmijas hronisti: fotogrāfi dokumentē cilvēkus pašizolācijā

Pandēmijas hronisti: fotogrāfi dokumentē cilvēkus pašizolācijā

“Es nevaru izārstēt vai pabarot, bet šis ir veids, kā varu cilvēkus iepriecināt,” tā saka fotogrāfe Dzintra Žvagiņa, kura sākusi dokumentēt jelgavniekus vīrusa laikā. Savukārt Alvis Rozenbergs ar dronu sācis fotografēt dzīvokļu pašizolācijā nonākušos rīdziniekus. Jaunā koronavīrusa sašķobīto ikdienu un pilsētas sastingumu šajā laikā dokumentē daudzi fotogrāfi, kuru ikdienas darbs pašlaik ir apsīcis. Iespējams, tieši viņu fiksētās foto liecības nākotnē ilustrēs muzeju vai grāmatu stāstus par šo savādo laiku.

Simboliski šim laikam visas Dzintras Žvagiņas fotogrāfijas top aiz stikla. Jelgavas autobusu parka šoferis savā darba krēslā, kāds kungs ar saksofonu savā dzīvoklī, vīrs un sieva Lieldienu zaķu tērpos; vecvecāki ar mazdēlu tautastērpos, piespiedušies mājas logam.

“Likās, ka bildes būs vienveidīgas, bet nē. Cilvēki sagatavojas, kāds uzvelk tērpu vai pēkšņi man nospēlē koncertu aiz loga. Tā tās bildes top – katra citādāka,” saka fotogrāfe.

Dzintrai Žvagiņai, diplomētai juristei un mežsaimniecei, fotogrāfija jau piecpadsmit gadus ir galvenā nodarbošanās. Latvijas simtgadē viņa iemūžināja katrā Latvijas pastāvēšanas gadā dzimušus cilvēkus. Viņu stāsti tagad tiek apkopoti grāmatā, kuras dēļ Dzintra šā gada sākumā atbrauca uz Latviju no Rumānijas. Tur viņa pašlaik pavada daudz laika vīra darba dēļ.

“Pēc neilga laika aiztaisīja robežas, un es paliku Latvijā, bet vīrs palika Rumānijā. Citi iesprūst ārzemēs, es – Latvijā,” smejas Žvagiņa. “Tu pasēdi kādu laiku mājās un nolem, ka kaut ko vajag darīt. Bet ko lai tādu šajā laikā dara? Viens ir mācīties, to es daru, un otrs – es ieraudzīju kādu lietuviešu fotogrāfu, kurš bija ar dronu fotografējis cilvēkus caur logiem. Man tik ļoti tas iepatikās, ka nolēmu arī ko tādu darīt. Drona man nav, bet ir fotoaparāti, kas diezgan tālu var aizsniegt. Līdz trešajam stāvam no zemes varu aizsniegties!”

Sākusi fotografēt draugus un paziņas, pēdējās dienās Dzintra Žvagiņa saņem arvien vairāk aicinājumu arī no nepazīstamiem jelgavniekiem iemūžināt viņus šajā laikā.

“Tāpat ir aptiekas darbinieki, māsiņas, dakteri, kuriem jāstrādā. Mēģinu pie viena iemūžināt šī brīža situāciju,” skaidro forgrāfe.

Šo iniciatīvu jau novērtējis Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs, kas Dzintras Žvagiņas fotogrāfiju sēriju “Jelgavnieki vīrusa laikā” plāno iekļaut savos fondos. Pati māksliniece saka: katrs cilvēks, ko fotografēju, nāk ar savu gudrību un palīdz paskatīties uz lietām citādāk.

“Tas ir tas, ko es šobrīd varu izdarīt. Nevaru kādu izārstēt, nevaru pabarot vai vēl ko, bet es daru to, ko varu izdarīt. Ja tas kādam interesē vai sagādā pozitīvu brīdi, tas mani priecē,” uzsver Dzintra Žvagiņa.

Dzintra Žvagiņa zina vēl vairākus fotogrāfus citviet Latvijā, kas dokumentē šo laiku. Katrs projekts ir oriģināls savā veidā, viņa uzsver.

“Mani sauc Alvis Rozenbergs, esmu fotogrāfs, videogrāfs, grafiskais dizaineris.” Arī Alvis Rozenbergs (nav radniecības ar raksta autori) ideju par cilvēku fotografēšanu pie logiem aizguvis no kolēģiem Lietuvā un fotografē rīdziniekus.

Alvis Rozenbergs

“Tagad, vīrusa laikā, kad visi fotogrāfi un videogrāfi ir iesprūduši un netiek pie jauniem projektiem, šis ir veids, kā es izdomāju nedaudz izkustēties. Apnika sēdēt četrās sienās,” stāsta Alvis.

Interesentus sociālajā tīklā “Facebook” Alvis Rozenbergs uzrunā šādi: “Draugi, rīdzinieki! Ir kāda atziņa par šo pašizolēšanās periodu? Iespēja padalīties. Ja tavam logam priekšā nav zaru, vadu  un zem tā neatrodas kāda no lielajām Rīgas ielām, dod ziņu ... pielidošu.” Alvis fotografē ar dronu.

“Interesantākais laikam bija pats pirmais lidojums. Tas bija nervus kutinoši, jo pazuda GPS signāls un drons sāka lēnām lidot bērza virzienā, nereaģējot uz maniem pogas spiedieniem,” turpina Alvis.

Fotogrāfa vadītais drons iepinās zaros un nokrita, taču nesaplīsa. Tagad lidojumus uz brīdi pārtraucis lielais vējš, bet rindā jau stāvot vairāki desmiti interesentu. Pagaidām fotogrāfijas kopā ar varoņu stāstiem un atziņām par šo laiku Alvis Rozenbergs publicē “Instagram” un par izstādi līdz šim nav domājis.

“Sajūta par šo laiku gan pēc manas pieredzes, gan pēc cilvēkiem, kurus fotografēju, ir tāda, ka šis tomēr ir izaugsmes laiks. Jā, tas ir sāpīgs laiks, tas prasa upurus. Ir ļoti daudz negatīvu emociju, pārdzīvojumu. Bet

šis vīrusa laiks ir izsviedis ārpus komforta zonas pilnīgi visus. Un cilvēkiem tas atver acis. Viņi sāk darīt lietas, ko patiešām vēlas darīt, pārdomā lietas, kas ir svarīgas,” uzsver fotogrāfs.

Abu fotogrāfu darbam var sekot sociālajos tīklos, kur viņi aicina pieteikties arī jaunus potenciālo fotogrāfiju varoņus. Dzintra Žvagiņa no Jelgavas, piemēram, īpaši sapņo caur logu nofotografēt kādu jauno pāri, kas šajā vīrusa laikā mij gredzenus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kino, foto un TV
Kultūra
Jaunākie
Interesanti