Fragments no filmas: "Paša dēls nostučīja. Un kam nostučīja? Padomju varai."
Caur vienas ģimenes traģēdiju, kas norisinās Latvijā 20.gadsimta 50.gados, Laila Pakalniņa atklāj daudz plašāku stāstu par agresīvas sistēmas ietekmi uz cilvēkiem. Turklāt - tas nav stāsts tikai par padomju sistēmu, norāda režisore.
"Man liekas, ka šobrīd nav būtiski pateikt, ka padomju sistēma bija slikta, un bradāt pāri Ļeņina ģīmetnei, ko mūsdienās var brīvi darīt. Bet man bija svarīgi aiziet atpakaļ uz padomju laikiem un runāt, brīdinot kontekstā ar to, kas notiek šobrīd," saka Laila Pakalniņa.
Filmēšanas laikā stāsts ieguvis vēl lielāku aktualitāti nekā brīdī, kad Laila Pakalniņa scenāriju rakstīja. "Scenāriju es sāku rakstīt, kad bija Sīrijas un Ēģiptes notikumi. Tad man likās, ka tas ir aktuāli pat ārpus vienas valsts ietvariem. Bet tad, kad mēs jau gatavojāmies filmēšanai, sākās Ukrainas notikumi, tāpēc, manuprāt, tas ir būtiski. Patiesībā tas vienmēr būs būtiski, jo vienmēr, pat ja mēs nerunājam par sociālistiskām un komunistiskām idejām, vienmēr uzradīsies kāds, kurš gribēs pakļaut, radīt kādu sistēmu, pārvērst citus par skrūvītēm, par mehānismu. Tas attiecas uz jebkuru, pat labklājīgu kapitālisma valsti, jo - paskatieties, kas notiek kaut vai pirms vēlēšanām! Šī vēlme manipulēt ar cilvēku prātiem, emocijām pastāv visu laiku," pauž Laila Pakalniņa.
Filmas galveno varoni Jančuku atveido Antons Grauds, viņa tēva lomā darbojas Vilis Daudziņš, kolhoza "Ausma" priekšsēdētāja ir Liena Šmukste, bet politpārvaldes priekšnieks - populārs poļu aktieris Viktors Zborovskis.
Krievu valodu filmā nedzirdēsim, jo darbība notiek latviešu vidē. "Šis stāsts nav par to, ka vainīgi ir citi. Atnāca krievi, amerikāņi vai kādi citi. Nē, manuprāt, vispirms visas problēmas ir vienā tautā. Gan nodevēji, gan varoņi ir vienā tautā, un vispirms tiekam galā ar sevi. Tas tāpat kā - viss jau ir katrā cilvēkā pašā," norāda Laila Pakalniņa.
Filma lielākoties uzņemta Latvijā, bet ir arī Polijas vide, kur filmēti labības lauki, kādu Latvijā tādos plašumos vairs šobrīd nav. Nemaz tik viegli nav veicies ar filmai nepieciešamās padomju atribūtikas atrašanu, tādēļ daļa no tās arī pasūtīta Polijā.
"Smieklīgi bija, ka oktobrēnu, pionieru, komjauniešu nozīmītes mēs pasūtījām Polijā, jo mums kostīmu māksliniece ir no Polijas. No sākuma patiesībā bija problēmas, jo viņi atsacījās pieņemt šo pasūtījumu, jo, kā izrādījās, padomju simboliku nedrīkst pavairot. Iznāca, ka tas tāds pretvalstisks pasākums. Bet mēs to tomēr izdarījām," stāsta filmas režisore.
Mūziku filmai komponējis Vestards Šimkus, kas ir viņa debija šajā žanrā. Ierakstot mūziku kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, viņš pirmo reizi stājies arī pie orķestra diriģenta pults.
Spēlfilma "Ausma" jau pilnībā uzfilmēta, samontēta un ieskaņota, šobrīd notiek darbs pie specefektu izveides.
Kā vēstīts, Lailas Pakalniņas filma "Ausma" jau prezentēta Karlovi Vari festivālā, bet filmas pirmizrāde gaidāma gada nogalē. Filma ir melnbalta, jo tieši šāda estētika režisorei šķitusi vispiemērotākā filmas stāstam.
