Irpiņa ir pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, kas izvietojusies Irpiņas upes krastā – astoņu kilometru attālumā no galvaspilsētas. Turpinoties karam, Irpiņa kļuvusi par vienu no bīstamākajām vietām Ukrainā, savukārt daļēji iznīcinātais tilts – par iedzīvotāju glābiņu. No Irpiņas evakuētos līdz sagrautajai tilta daļai ved ar automašīnām, cilvēki nāk arī kājām, tiek pāri upei, lai nokļūtu Kijivas pusē un dotos tālāk uz drošākiem rajoniem.
LTV filmēšanas komandai Kijivas apgabala policijas priekšnieks Andrijs Nebitovs teica: "Situācija Irpiņas rajonā ir saspringta. Kaut panākta vienošanās par zaļajiem koridoriem vietējo evakuācijai, diemžēl ienaidnieks ne vienmēr pieturas pie norunām. Cilvēki pamazām plūst. Masu plūsmas vairs nav.
Šis mums faktiski ir kļuvis par dzīvības tiltu."
Dienu pirms 13. marta, kad Irpiņā nogalināja ASV un Ukrainas žurnālistus, pie tilta bija LTV filmēšanas komanda. Šobrīd starptautiskie mediji pilsētā vairs netiek ielaisti. Žurnālists Gints Amoliņš stāsta:
"Arī dienas laikā tur nepārtraukti turpina šaut – šāviņu skaņu fonā runājām ar evakuētajiem cilvēkiem, arī karavīriem, kuri palīdz tikt tiltam pāri.
Protams, nav viegli viņiem jautāt par piedzīvoto, jo katrā stāstā izskan šausmu pilna personīgā sāpe. Bet filmā šie cilvēki apliecinās ukraiņu drosmi – viņi ir sagrauti, piedzīvojuši neiedomājamus zaudējumus, tomēr motivēti. Pirms kara viņiem bija apņēmība, bet tagad motivācija cīnīties un aizsargāt savu zemi."
Dokumentālo stāstu veidojusi LTV Ziņu dienesta komanda – ārzemju ziņu žurnālists Gints Amoliņš, operators Ingus Graudiņš un režisore Dace Kokle.
Filmas "Dzīvības tilts. Karš Ukrainā" pirmizrāde – 20. martā plkst. 21.05 LTV1 un REplay.lv.
KONTEKSTS:
Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.
