"Netflix" veikums godalgots ar 24 nominācijām – tai skaitā filmas “Īrs” un “Laulības stāsts” (“Marriage Story”) nominētas kategorijā “Labākā filma” – tradicionālajām kinostudijām nomināciju skaita ziņā esot gandrīz turpat.
Vīriešu režisoru slavas gājiens
Kategorijā “Labākā filma” var būt līdz pat 10 nominantiem, viss atkarīgs no Kinoakadēmijas lēmuma. Šogad nominēti deviņi kino darbi. Jau minētais “Džokers” ir stāsts par ikonisko Gotemas ļaundari, “Īrs” stāsta par kravas automašīnas vadītāja kriminālo profesionālo darbību, “Laulības stāsts” pievēršas stāstam par sarežģītu šķiršanās procesu. “Reiz Holivudā” ir veidots kā veltījums Holivudas zelta laikmeta izskaņai, savukārt “1917” ir stāsts par Pirmo pasaules karu. Šiem kino darbiem pievienojas “Lemāna-'66: Lielais izaicinājums” (“Ford v Ferrari”) – stāsts par savdabīgu abu mašīnu marku sadursmi 60. gados, kā arī “Trusis Džodžo” (“Jojo Rabbit”), satīriska melnā komēdija par vienu no nežēlīgākajiem 20. gadsimta notikumiem. “Mazās sievietes” (“Little women”) atklāj četru māsu dzīvi Amerikas Pilsoņu kara laikā. “Parazīts” (“Parasite”) stāsta par atšķirīgu sabiedrības slāņu sadursmi.
Kategorijā “Labākais režisors” pārliecinošu ceļu līdz nominācijām ir nogājuši Pons Džunho (“Parazīts”), Sems Mendess (“1917”), Tods Filipss (“Džokers”), Mārtins Skorsēze (“Īrs”) un Kventins Tarantīno (“Reiz Holivudā”) –
jau 87. reizi šajā kategorijā nominēti tikai vīriešu dzimuma režisori.
Tikai piecas režisores “Oskaru” pastāvēšanas vēsturē ir bijušas nominētas šai kategorijai – Līna Vertmullere (“Septiņas skaistules” jeb “Seven Beauties”) 1976. gadā, Džeina Kampione (“Klavieres” jeb “Piano”) 1993. gadā, Sofija Kopola (“Pazudis tulkojumā” jeb “Lost in Translation”) 2003. gadā, Ketrīna Bigelova (“Sapieris” jeb “The Hurt Locker”) 2009. gadā un Greta Gērviga (“Lady Bird: Laiks lidot” jeb “Lady Bird”) 2017. gadā.
Ketrīna Bigelova ir vienīgā no šīm režisorēm, kas jebkad uzvarējusi šajā kategorijā.
No deviņiem nominētajiem kino darbiem Latvijas kinoteātros pašlaik iespējams noskatīties “Džokeru”, “1917”, “Trusi Džodžo” un “Parazītu”, savukārt filma “Mazās sievietes” uz kino ekrāniem nonāks 24. janvārī.
Nomināciju sadales kritiski vērtētā paredzamība
Lai arī par šī gada “Oskaru” gan kritiķu, gan skatītāju uztverē ir bijušas krasi daudzveidīgas filmas, nomināciju sadalē ir saglabāts paredzams skatupunkts, lielāko skaitu nomināciju gūstot kā baltādainajiem režisoriem, tā aktieriem. ”Džokers” guvis visvairāk nomināciju, tai skaitā kategorijās “Labākā filma”, “Labākais režisors” par Toda Filipsa veikumu, “Labākais aktieris galvenajā lomā” par Hoakina Fīniksa veikumu, kā arī “Labākā oriģinālmūzika” par Hilduras Gudnadotiras veikumu. Kara drāma par Pirmo pasaules karu “1917” un komēdijdrāma “Reiz Holivudā” katra guvušas pa 10 nominācijām, tai skaitā kategorijā “Labākā filma”. Arī kriminālfilma “Īrs” saņēmusi 10 nominācijas.
Melnādaino aktieru un aktrišu veikums šogad atstāts ēnā, britu-nigēriešu izcelsmes Sintijai Erivo vienīgajai saņemot nomināciju par darbu filmā “Harieta” (“Harriet”). Lai arī Kinoakadēmija šķietami ir centusies veicināt sieviešu un minoritāšu iesaisti organizācijas darbībā, aicinot darbā kino profesionāļus no visas pasaules, pēc četriem gadiem, kuru laikā izrādīta pastiprināta iniciatīva, tajā joprojām darbojas 68% vīriešu un 84% baltādaino.
Pēc nominantu paziņošanas ir skaidrs, ka “Labākā režisora” nominācija gājusi secen gan Gretai Gērvigai par “Mazo sieviešu”, gan Lulu Vangai par “Atvadīšanās” (The Farewell”) režiju.
Aktiermeistarības atzinuma negarantētība
Diskusijas par to, kurš šogad būtu nominācijas “Labākais aktieris galvenajā lomā” vērts, ir bijušas daudzas un dažādas, bet, protams, viens ir skaidrs – visiem tikt nominētiem nav iespējams. Nominācijas guva Hoakins Fīnikss par ikoniskā Gotemas ļaundara tēlojumu “Džokerā”, Adams Draivers par vīra, kura laulība atrodas uz šķiršanās robežas, tēlojumu “Laulību stāstā”, un Leonardo Di Kaprio par karjeras norietā esoša aktiera tēlojumu “Reiz Holivudā”. Vēl nominēts tika Džonatans Praiss par pāvesta tēlojumu “Divos pāvestos” (“The Two Popes”) un Antonio Banderass par depresijas pārņemta spāņu filmu veidotāja tēlojumu filmā “Sāpes un slava” (“Pain and Glory”).
Ārpus atzinības lauka tika atstātas tādas aktiermeistarības zvaigznes kā Edijs Mērfijs filmā “Dolomīts ir mans vārds” (“Dolemite Is My Name”), Ādams Sendlers filmā “Neslīpētie dārgakmeņi” (“Uncut Gems”), Roberts De Niro filmā “Īrs”, Kristians Beils filmā (“Ford v Ferrari”), kā arī nosacīti saucamais jaunpienācējs Tarons Egertons filmā “Rocketman”, kurš par savu aktiermeistarību šogad ir saņēmis “Zelta globusu”.
Kategorijā “Labākā aktrise galvenajā lomā” nominācijas saņēmušas gan pirmo reizi nominētas aktrises, gan jau vairākkārt nominētas pretendentes.
Interesanti, ka trīs šī gada sāncenses ir nominētas par veikumu filmās, kas nav nominētas “Labākajai filmai”.
Nominācijas ieguvušas Sintija Erivo par afroamerikāņu abolicionistes un humānistes tēlojumu “Harietā”, Skārleta Johansone par sievietes, kura atrodas sarežģītā šķiršanās procesā, tēlojumu “Laulības stāstā” un Sērša Ronana par Amerikas Pilsoņu kara laikā dzīvojošas jaunietes lomu “Mazajās sievietēs”. Tāpat nominācijas saņēmusi arī Šarlīze Terona par žurnālistes un advokātes tēlojumu “Skandālā” (“Bombshell”), kā arī Renē Zelvēgere par amerikāņu aktrises un dziedātājas Džūdijas Gārlendas atveidojumu “Džudijā” (“Judy”). Jāizceļ, ka Skārleta Johansone šogad ir vienīgā profesionāle 13 gadu laikā, kura vienlaicīgi tikusi nominēta gan “Labākās aktrises galvenajā lomā”, gan “Labākās aktrises otrā plāna lomā” nominācijai par veikumu “Trusī Džodžo” – tas aktieriem ir izdevies tikai 11 reizes ''Oskaru'' pastāvēšanas vēsturē.
Savukārt Sērša Ronana nu ir otrā jaunākā sieviete, kura tikusi nominēta četras reizes pirms 25 gadu sasniegšanas; viņu par pāris mēnešiem apsteidz vien Dženifere Lorensa.
Atzīšanas brīdi sagaida “Parazīts”
''Oskaru'' mašinērijā negaidīts pārsteigums – atzītajam Dienvidkorejas filmu veidotājam Ponam Džunho ir izdevies izveidot vienu no pērnā gada iecienītākajām filmām, drāmas, komēdijas un šausmu filmas sajaukumu “Parazīts”.
Filma guvusi sešas nominācijas, tai skaitā kategorijā “Labākā filma”, kas Dienvidkorejā veidotai filmai ir pirmā reize.
Tāpat Pons Džunho figurē kategorijā “Labākais režisors”, bet viņa filma – “Labākais oriģinālscenārijs” un “Ārzemju filma” kategorijās.
Pona Džunho “Parazīts” jau ieguvis “Zelta palmas zaru” Kannu kinofestivālā, “Critics’ Choice” un “Zelta globusa” godalgas kā labākā citvalodu filma.
Ne mājiena par Gretas Gērvigas režiju
Greta Gērviga, Lulu Vanga, Mariele Helere (“A Beautiful Day in the Neighborhood”), Lorene Skafaria (“Afēristes” jeb “Hustlers”), Melina Matsouka (“Queen & Slim”) un Kesija Lemonsa (“Harieta”) 2019. gadā pasaulei piedāvāja kritiķu atzītas filmas.
Neskatoties uz to, režisoru godāšanā sievietes ir atstātas ēnā, "Zelta globusa" balvas pasniegšanas ceremonijā un Amerikas Režisoru ģildes balvas pasniegšanas ceremonijā uzvaras laurus plūcot tikai vīriešu dzimuma režisoriem, un tas pats ar “Oskaru”.
Greta Gerviga kā režisore netika nominēta, neņemot vērā to, ka viņas scenārijs “Mazajām sievietēm”, kā arī pati filma atrodama nominantu sarakstos. Ja tas būtu noticis, Gerviga būtu bijusi pirmā sieviete vēsturē, kura par savu režijas veikumu būtu nominēta divreiz. Tikai piecas sievietes Amerikas Kinoakadēmijas balvas vēsturē ir bijušas nominētas par režiju, un Gērviga ir viena no tām, jo 2018. gadā nopelnīja filmas “Lady Bird: Laiks lidot” (Lady Bird”) režijas nomināciju.
“Netflix” pārliecinoši tuvojas vairākiem “Oskariem” – iegūtas 24 nominācijas
Daudzas “Netflix” producētās filmas bieži vien nonāk viedokļu sadursmes centrā, ko lielā mērā var skaidrot ar Holivudas un straumēšanas kompāniju vērtību sadursmi. Neskatoties uz to, šai straumēšanas platformai vairāki “Oskari” ir rokas stiepiena attālumā, tai skaitā jau minētais “Īrs” un “Laulību stāsts”, kā arī dokumentālā filma “Amerikāņu rūpnīca” (“American Factory”) un animētās “Klauss” (“Klaus”) un “Es pazaudēju savu ķermeni” (“I Lost My Body”), kas ir vērā ņemams sasniegums, jo tikai pērn “Netflix” saņēma pirmo nomināciju kategorijā “Labākā filma” ar filmu “Roma”, savukārt 2018. gadā pirmo “Oskaru” ar dokumentālo filmu “Ikarus” (“Icarus”).
Jāizceļ, ka “Oskaram” nominētā “Amerikāņu rūpnīca”, kura stāsta par ķīniešu miljardieri, kurš atkārtoti atver automobiļu rūpnīcu Ohaio, ir pirmais Obamu ģimenes un “Netflix” kopdarbs –
abas puses ir noslēgušas vairākus gadus ilgu kino darbu veidošanas darījumu. Agrākais ASV prezidents un pirmā lēdija ir nolēmuši gan materiāli, gan morāli atbalstīt “Netflix”, sadarbības rezultātā izveidojot kino veidošanai veltītu uzņēmumu “Higher Ground” ar mērķi celt gaismā stāstus, par kuriem nestāsta Holivuda, un “Amerikāņu rūpnīca” ir tieši šī mērķa piepildīšanas sākums.
“Oskara” balvu pasniegšanas ceremonija norisināsies 9. februārī Losandželosā, jau otro gadu – bez ceremonijas vadītāja. Balvas pasniegs par 2019. gada veikumu 24 kategorijās. Ar pilnu nominantu sarakstu iespējams iepazīties Amerikas Kinoakadēmijas mājaslapā.
