Labrīt

Helsinkos durvis vērusi pilsētas lielākā bibliotēka "Oda"

Labrīt

RTU Studentu pūtēju orķestris ar vērienīgu koncertu svinēs 50.jubileju

Klajā nāk fundamentāla kino grāmata "Kinomāksla. Ievads"

Nule izdotā grāmata «Kinomāksla. Ievads» apliecina mākslu par sarežģīto vēstīt saprotami

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Viens no nozīmīgākajiem Latvijas Nacionālā kinocentra veikumam pēdējo piecu gadu laikā – kinocentra vadītāja Dita Rietuma tā raksturo tikko klajā nākušo, latviski iztulkoto vērienīgo izdevumu “Kinomāksla. Ievads”.

Latviskā versija tapusi divu gadu garumā ar Eiropas Savienības programmas “Radošā Eiropa MEDIA atbalstu”. Tās atvēršanas svētki notiks trešdien Nacionālajā bibliotēkā, pēc tam tā būs pieejama lasītājiem Latvijas publiskajās bibliotēkās un izglītības iestādēs.

“Nekā līdzīga nav bijis. Un tas ir arī viens no pamatiemesliem, kāpēc mēs uzskatījām, ka šāds izdevums ir vitāli nepieciešams, jo tas ir fundaments, pamatīga mācību grāmata, kas ļauj mācīties kino, saprotot ābeci,” Kinocentra vadītāja Dita Rietuma ir ļoti gandarīta par šo veikumu, kurā, kā viņa uzsver, ieguldīts titānisks divu gadu darbs. Par to viņa ļoti pateicīga visām tulkotājām, teksta redaktorēm un māksliniecei Dacei Eglītei.

Biezās un krāšņās grāmatas vāku grezno kadrs no Vesa Andresona filmas “Mēnesslēkta karaļvalsts”. Dita Rietuma norāda – Vess Andersons ir viens no īpatnējākajiem vizuālā stila meistariem.

“Viņa filmās parasti tiek veidotas simetriskas kadra kompozīcijas, viņa filmu tonalitāte vienmēr ir ļoti koša, dzīvespriecīga, viņa filmas ļoti patīk, tā kā, nenoliedzami, Vess Andersons ir kaut kāda tāda ļoti droša vizuāla zīme, lai uzrunātu jaunu auditoriju,” uzskata Rietuma.

Grāmatu “Kinomāksla. Ievads” mēdz dēvēt par pasaulē pazīstamāko “kinomākslas ābeci”. Tās autori ir pētnieku tandēms – Deivids Bordvels un Kristīna Tompsone, vieni no atzītākajiem kinozinātniekiem ne tikai Amerikā, bet arī visā pasaulē.

Amerikā nākuši klajā jau 11 papildināti šīs grāmatas izdevumi, jo ik pēc laika posma autori tos atsvaidzina ar jaunāko informāciju. Latvijā izdots jaunākais, 2013. gadā tapušais izdevums. Kā stāsta Dita Rietuma, grāmata ir tulkota vairāk nekā 10 pasaules tautu valodās.

“Jāsaka, ka apbrīnojamā kārtā šīs grāmatas tulkojums nav tapis krievu valodā, kur parasti tulko diezgan daudz no akadēmiskās literatūras darbiem. Šis izdevums nav tulkots arī Baltijas valstu kontekstā, tā kā mēs esam pirmrindnieku vidū,” norāda Rietuma.

Lai arī grāmata ir akadēmisks izdevums, interesanta tā būs visplašākajam lasītāju lokam, sākot no kino profesionāļiem un kino jomas studentiem līdz vienkārši šīs jomas interesentiem.

Grāmatas nodaļās apskatīti un bagātīgi ar piemēriem ilustrēti gan vispārīgi kinomākslas aspekti, piemēram, filmu žanri un tehnoloģijas, gan konkrēti filmu veidošanas elementi - tādi kā mizanscēna, operatora darbs, montāža.

“Es, piemēram, ļoti skaidri, pateicoties Bordvelam, pirmo reizi mūžā sapratu, ar ko atšķiras vācu ekspresionisms no franču impresionisma, vēl turpat blakus ir sirreālisms, kas principā izklausās viss vienādi, bet viņam izdodas to visu kaut kā tik vienkāršiem vārdiem pateikt,” par saviem personiskajiem ieguvumiem, strādājot par grāmatas teksta redaktori, stāsta Kristīne Matīsa.

Matīsa arī uzsver – šis autoru pāris ir pratis ārkārtīgi sarežģīto mākslu padarīt ļoti saprotamu un salikt pa plauktiņiem.

“Ļoti vienkāršā veidā ir izanalizētas tās lietas, no kā sastāv kino teorija un vēsture,” viņa bilst.

Kristīne Matīsa pieļauj, ka kādam varbūt radīsies jautājums – kāpēc laikā, kad tik ļoti daudzi lasa angliski, vajadzīga šāda latviska versija.

“Ārkārtīgi būtiski arī Latvijas kino mākslai un latviešu valodai ir tas, lai nopietnā prāta līmenī rakstīti teksti būtu lasāmi arī latviski. Tas stabilizē, vairo un bagātina arī, piemēram, latviešu valodas vārdu krājumu, runājot par kino,” akcentē Matīsa. “Un tāpēc

viens no šīs grāmatas lielajiem ieguldījumiem ir beigās lasāmā kino terminu vārdnīca.

Mūsu Latvijas filmu ražotāji bieži cieš no tā, ka viņš tagad nonāk līdz filmas beigām un viņam titros ir jāraksta profesijas, kādi cilvēki strādājuši uz laukuma, un viņš tajā brīdī atjēdzas, ka viņi visi ir saukti angliski, visādi griperi un setraneri un lokeišen menedžeri, un tajā brīdī cilvēks vairs nesaprot, kā viņus nosaukt latviski. Šeit mēs redzam to problēmu, ka ir vajadzīgs tāds pamats, kā par to runāt latviski.”

Šis pamats, kā par to runāt latviski, atrodams izdevuma beigās, un tā ir apjomīga kino terminu un jēdzienu vārdnīca. Līdzās izdevumam vārdnīca ir publicēta arī Kinocentra mājaslapā.

Izdevums “Kinomāksla. Ievads” ir nekomerciāls projekts, to nevarēs nopirkt grāmatnīcās, bet tas būs pieejams bibliotēkās un izglītības iestādēs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti