Nozarē cer uz lielāku līdzfinansējumu naudu ienesošajiem ārvalstu filmu veidotājiem

Pēdējos gados strauji aug ārvalstu filmu veidotāju interese par filmēšanas iespējām Latvijā. To veicina Latvijas līdzfinansējums ārvalstu projektiem, veiksmīgā sadarbība ar mūsu kino profesionāļiem, arī filmēšanai pateicīgā Latvijas vide.

Nozarē cer uz lielāku līdzfinansējumu naudu ienesošajiem ārvalstu filmu veidotājiem
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Ārvalstnieku interese ir daudz lielāka nekā mēs spējam to atbalstīt ar šobrīd līdzfinansējumam atvēlēto naudu. Kino industrijas pārstāvji uzskata, ka līdzfinansējums ir jāpalielina, lai mēs varētu piesaistīt vairāk projektu, jo tas Latvijai ir ekonomiski ļoti izdevīgi.

Ir cerības, ka šo finanšu instrumentu veiksmīgāk izdosies attīstīt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA), kas no šī gada uzsākusi administrēt ārvalstu filmu finansējumu, pārņemot šīs funkcijas no Nacionālā kino centra.

Latvijā aptuveni 10 gadus darbojas divas līdzfinansējuma programmas ārvalstu filmu uzņemšanai – Latvijas valsts līdzfinansējuma fonds un ‘’Rīgas filmu fonds’’. Darbības princips ir tāds, ka vispirms ārvalstu filmu ražotāji Latvijā iztērē noteiktu naudas summu, bet pēc tam fonds viņiem atmaksā daļu no iztērētās naudas.

Tas ir naudu radošs, nevis patērējošs finanšu instruments, skaidroja Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras pārstāvis Mārtiņš Kokalis: "Ar šo līdzfinansējumu mēs vairāk atgūstam atpakaļ nekā iztērējam. Pēc mūsu aptuveniem aprēķiniem viens mūsu Rīgas Filmu fondā ieguldītais eiro atnes Latvijas ekonomikai atpakaļ ap sešiem eiro."

"Mēs esam piesaistījuši ap 20 miljoniem kopumā kopš Rīgas Filmu fonda darbības sākšanas, un tas kopējais līdzfinansējums, kas ir izmaksāts, ir ap 3,4 miljoniem eiro. Tā kā tas pluss ir diezgan ievērojams," viņš atzina.

Pērn Rīgas Filmu fonda līdzfinansējums ārvalstu projektiem bija 800 000 eiro, par ko bija iespējams atbalstīt trīs projektus, lai gan pieteikumu bija ievērojami vairāk.

Kokalis pastāstīja: "Tie bija 15 filmu pieteikumi, no tiem finansējuma prasībām atbilda 10, no tiem atbalstīt varējām diemžēl tikai trīs projektus. Jo šie trīs projekti arī visu finansējumu iztērēja. Līdz ar to interese bija daudz lielāka nekā pieejamais finansējums."

Savukārt no valsts budžeta līdzfinansējumam ārzemju projektiem pērn tika atvēlēti nedaudz vairāk kā divi miljoni eiro, atbalstot 10 projektus, bet arī pieprasījums bija daudz lielāks.

Kino industrijas pārstāvji uzskata, ka Latvijai būtu ekonomiski izdevīgi piesaistīt vairāk projektu, bet tad fondiem ir jāpalielina līdzfinansējums.

Kinoproducentu asociācijas prezidente Aija Bērziņa prognozēja, ka arī šogad projektu birums būs liels, un nozarei ir potenciāls apkalpot lielāku projektu skaitu gadā nekā iespējams par šobrīd šim mērķim atvēlēto naudu: "Mēs tā rēķinājām, ka potenciālais ieguldījums varētu būt, ka filmu industrija varētu 20 miljonus šeit Latvijā iepludināt, kas nozīmētu, ka mums vajadzētu kādus piecus miljonus no valsts atpakaļ, un tad tīrais ieguvums būtu 15 miljoni, tā ļoti rupji rēķinot."

Latvija bija pirmā, kas no Baltijas valstīm izveidoja līdzfinansēšanas mehānismu, – igauņi un lietuvieši šai ziņā mācījās no mums,

bet nu jau ir peļņas ziņā aizsteigušies mums priekšā.

Bērziņa komentēja: "Beigās mēs esam palikuši iepakaļ, par ko ļoti žēl, jo mēs varētu ļoti daudz ko šeit darīt, ja būtu nedaudz lielāka vēlme no valsts puses. Šobrīd mēs zaudējam konkurencē reģionu ziņā, mēs atdodam kaimiņiem projektus. Pie tam mēs esam nozare, kas strādā ļoti aktīvi šajā pandēmijas laikā, kas nodarbina tādas nozares, kas ir cietušas, kā, piemēram, ēdinātājus. Tāpat mēs izmitināt viesnīcās un dzīvokļos cilvēkus."

Nozare cer, ka šo finanšu mehānismu attīstīt palīdzēs tas, ka no šī gada sākuma valsts budžeta līdzfinansējumu ārzemju projektiem sākusi administrēt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, pārņemot šo funkciju no Nacionālā kino centra. Kā atzina Bērziņa – tas ir tikai loģiski, jo šī programma būtībā ir vistīrākais ekonomiskais instruments, kura attīstībā aģentūras resursi un zināšanas būs ļoti noderīgas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt