Darbs pie dokumentālās filmas “Lustrum” sākts pirms četriem gadiem, kad ar Saeimas oficiālu lēmumu tika uzsākta VDK arhīvu pētniecība un atklāts bija jautājums, ar ko šī pētniecība 2018.gadā beigsies – vai VDK arhīvi tiks atvērti un kāds statuss būs VDK atstātiem arhīviem pēc 27 gadiem, kad tie nonāca Latvijas Repblikas Saeimas rīcībā. 2018. gada 4. oktobrī Saeima pieņēma lēmumu, ka arhīvi jāpublisko internetā līdz 2018. gada beigām, bet lēmums par to vēl jāpieņem Valsts prezidentam.
“VDK atstātie arhīvi un nenotikusī lustrācija turpat trīsdesmit gadu ilgumā Latvijā kļuva par politikas instrumentu, kas neļāva un vēl aizvien neļauj mums kā sabiedrībai pieaugt. Tās ir tās traumas, kas mūs vajā un neļauj sadzīt vecām brūcēm. Man bija svarīgi filmā parādīt, kā totalitārā sistēma strādāja, pakļaujot visu sabiedrību, mēģinot iznīcināt cilvēku. Mēs vēl aizvien nenotikušās lustrācijas dēļ turpinām “raganu medības”, nebūtisko izvirzot priekšplānā, liekot ar aizdomām skatīties vienam uz otru, bet normālu sarunu par pagātni padarot neiespējamu. Mans mērķis bija rosināt šādu sarunu par to, kur Latvija un tās sabiedrība atradās padomju okupāciju gados, un to, kāpēc mēs par to nespējam atklāti runāt vēl aizvien. Mēs ceram, ka filma “Lustrum” būs turpinājums diskusijai un atklātai sarunai, “ stāsta filmas režisors Gints Grūbe.
Lustrācija (Lustrum) bija viens no valsts pārvaldes principiem Romas impērijā, kas noteica, ka, mainoties valsts pārvaldei, iepriekšējās varas pārstāvji ceremoniāli atzīstas visos grēkos un zvēr uzticību jaunajai varai. 1991. gadā puča laikā tika pārņemta daļa no VDK arhīviem Latvijā, starp kuriem arī 4300 aktīvo aģentu kartotēka. Pēc čekas maisu atvēršanas vilcināšanas turpat trīsdesmit gadu garumā politiķi pirms četriem gadiem pieņēma lēmumu veikt arhīvu izpēti līdz 2018. gadam un, iespējams, tos publiskot. Filma stāsta par VDK darbības metodēm 80. gados un 90. gadu sākumā, liekot izprast padomju totalitāro sistēmu, kas vēl aizvien liek analizēt, melot, nožēlot, atzīties, taisnoties vai skaidrot simtiem Latvijas inteliģences pārstāvju.
Filmā “Lustrum” liecības par Latvijas neseno pagātni un VDK darba metodēm Latvijā un ārpus Latvijas sniedz Vaira Vīķe-Freiberga, Lidija Doroņina-Lasmane, Māra Zālīte, Jānis Peters, Ojārs Rubenis, Jānis Šipkēvics, Ivars Lācis, Georgs Andrejevs, Jānis Rokpelnis, Ivars Seleckis, Aldis Ermanbriks, Dzintra Geka, Ivars Godmanis, Anatolijs Gorbunovs, Linards Muciņš, Jānis Rukšāns, Jānis Pujāts, Jurijs Taškovs, Ritvars Jansons, Uldis Briedis, Juris Viņķelis, Rolands Kalniņš, Juris Stukāns, Dainis Īvāns, bijušie VDK virsnieki un darbinieki.
Filmas režisors Gints Grūbe, scenārija autori Gints Grūbe un Sanita Jemberga, producente Elīna Gediņa-Ducena, pētniece Ilze Jaunalksne, operatori Andrejs Verhoustinskis un Rinalds Zelts, komponists Kārlis Auzāns, montāžas režisori Andis Rudzišs un Roberts Brežģis, skaņu režisors Anrijs Krenbergs. Filma veidota filmu studijā “Mistrus Media”. Filmas veidošanu atbalsta Nacionālais kino centrs programmā ''Latvijas filmas Latvijas simtgadei''.
Filmas režisors Gints Grūbe 2000. gadā izveidojis filmu studiju “Mistrus Media”. Kā režisors veidojis dokumentālās filmas “Būt par Raimondu Paulu”, “1x1”, “Pasaules skaņa”, “Vairāk nekā dzīve”, kā producents veidojis spēlfilmas “Melānijas hronika” un “Tēvs Nakts”, dokumentālās filmas “Escaping Riga”, “Pāri ceļiem un upei”, “Mans tēvs baņķieris”, kā arī “Turpinājums”. 2019. gadā gaidāma Ginta Grūbes un Jāka Kilmi dokumentālā filma par bijušo dubultaģentu un spiegu Imantu Lešinski.
