LTV filmas

Gribas un talanta svētītā. Marina Rebeka. LTV dokumentālā filma

LTV filmas

Dokumentālā filma. «Vienmēr prezidente»

Eslingenas stāsti. Dokumentālā filma

Noskaties LTV dokumentālo filmu «Eslingenas stāsti»

Latvijas 99.dzimšanas dienas priekšvakarā, 17. novembrī, Latvijas Televīzija (LTV) saviem skatītājiem piedāvāja pirmizrādi - LTV Kultūras raidījumu redakcijas veidoto dokumentālo filmu "Eslingenas stāsti". Piedāvājam šo filmu noskatīties lsm.lv interneta platformās. 

 

Filmas režisors ir Juris Sējāns, scenārija autore un redaktore Sandra Kiršberga, bet vadošais operators Edgars Bite.

Nelielā Dienvidvācijas pilsētiņa Eslingena, kas atrodas Nekāras upes krastā, Otrajā pasaules karā nebija daudz cietusi un kļuva par patvērumu ap 7000 latviešu, kuri 1944. gadā devās bēgļu gaitās, baidoties no padomju okupācijas. Kara beigās Eslingenā ienāca franču karaspēks, bet vēlāk amerikāņu armija. Rietumu sabiedrotie bēgļus izvietoja nometnēs, un vairākums no viņiem ieguva pārvietoto personu - DP (Displaced Persons) jeb „dīpīšu” statusu.

Laiks, kuru latviešu bēgļi pavadīja Eslingenā, bija aizraujošs, neraugoties uz skarbajiem dzīves apstākļiem. Šeit vienviet atradās latviešu inteliģences zieds – aktieri, režisori, mākslinieki, rakstnieki un mūziķi, un tieši šeit veidojās latviskās kultūras pamati svešumā. Izdoto grāmatu apjoms bija iespaidīgs, notika vērienīgas tēlotājmākslas izstādes,  mākslas virsotnes sasniedza Eslingenas teātris.

Tā bija vide, kurā auga un skolojās leģendārais ''Čikāgas piecīšu'' dalībnieks Alberts Legzdiņš. Šeit piedzīvotais ir pamatā viņa kopdarbam ar Lolitu un Andri Ritmaņiem – dziesmu spēlei „Eslingena”. Tās jauniestudējums kļuva par kulmināciju  Eslingenas Dziesmu svētkos, kurus šovasar veidoja latviešu diasporas kopienas entuziasti.

„"Eslingenas stāsti" atklāj Otrā pasaules kara latviešu bēgļu dzīvi nometnēs, kurās viņi mācījās pieticību, pacietību un pateicību,” atzīst Eslingenas Dziesmu svētku 2017 veidotāja Laura Putāne.

„Viņiem varbūt bija viena smalka tasīte, kas paņemta līdzi no Latvijas, bet viņi mācēja uzklāt galdu, saglabājot savu dzīves stilu un pašcieņu,” atceras mācītājs Elmārs Ernsts Rozītis.

Eslingenas fenomens ir tās inteliģence. Tieši šeit veidojās latviskās kultūras pamati svešumā. Alberts Legzdiņš atceras: „Tik daudz mākslinieku, aktieru, mūziķu kopā. Viņi visi izbira vienuviet kā no viena liela priekšauta.”

„Latvieši ir izkaisīti pa visu pasauli, un mēs nedrīkstam dalīt nāciju daļās – mēs un jūs. Mums visiem jāturas kopā,” - tā saka mūzikla „Eslingena, Eslingena …” mūzikas autore Lolita Ritmane.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kino, foto un TV
Kultūra
Jaunākie
Interesanti