"Mēs esam senas indoeiropeiskas cilmes tauta pie Baltijas jūras, saka arī - pie Dzintara jūras. Latvieši. Mēs esam iejukuši atkal pasaules kultūrā, un tagad mums ir grūti nosargāt savu etnisko identitāti." Pirms 25 gadiem tapušajai Anša Epnera filmai "Es esmu latvietis" Imants Ziedonis ir ne tikai scenārija autors, viņš šo filmu arī komentē. Filma ir iedvesmojošs stāsts par trimdas latviešiem un viņu sasniegumiem, un Ziedoņa komentāri, kā allaž, ir ļoti oriģināli un spilgti, ļoti bieži - ar dziļi filozofisku vispārinājumu:
Fragments no filmas: "Pasaule neaiziet tikai plašumā. Pasaule cenšas uz augšu. Cik augstu tiek latvietis? Cik augstu latvietis mēra? Pie kādiem augstumiem piemērās? Pie Gaiziņa? Pie Kilimandžāro? Pie Pētera baznīcas gaiļa? Pie debesskrāpjiem?"
Ziedoņa kinofestivāls pievērsīs uzmanību līdz šim mazāk akcentētai Ziedoņa daiļrades šķautnei - dokumentālajām filmām, kas tapušas pēc viņa scenārija vai kam viņš ir teksta autors. To vidū būs arī pagājušā gadsimta 60.gados veidoti darbi. Īpaši interesanta mūsdienu kontekstā varētu būt Aivara Freimaņa filma "Gada reportāža" ar Imanta Ziedoņa scenāriju, kas savulaik bija veltīta 25.gadadienai kopš Latvijā atjaunota padomju vara. Filma pārsteidza ar savu svaigo, avangardisko rokrakstu un ieguva plašu starptautisku rezonansi.
Filmu programma kopumā būs apliecinājums, ka caur spilgtu talantu mūsu tautai nozīmīgas vērtības ir iespējams apliecināt jebkuros laikos, ir pārliecināts Ziedoņa kinofestivāla organizators Arnis Šablovskis. Viņaprāt filmās Ziedonis piedāvā kādu mums īpaši svarīgu kodu, lai mēs labāk saprastu katrs savu aicinājumu arī šodien.
"Šīs filmas skatoties, skatītājam ir iespēja pietiekami nopietni pārdomāt par Latvijas republikas valstiskumu un arī par latviskumu. No dažādiem aspektiem skatoties, cilvēki domā, ka varbūt arī šodien nav viegli mūsu pamatvērtībām un kultūrapliecinājumam, tāpēc ir interesanti skatīties šīs filmas no tā laika un domāt par šodienu. Tā jau bija Ziedoņa metode - lūkot dziļumā, pagātnē, savās saknēs, un tad tu redzi, ko tu vari darīt, lai šis nākotnes zieds, šis nākotnes augs veidotos pozitīvi. Es domāju, tā ir iespēja kādai daļai skatītāju atrast ne tik bieži sastapto Ziedoni," norāda Arnis Šablovskis.
Ziedoņa kinofestivāls piedāvās dokumentālās filmas, kas tapušas no 1965. līdz 2013.gadam. Būs arī viens animācijas filmu seanss, kas atklās Imanta Ziedoņa un Rozes Stiebras sadarbību. Līdzās Ziedoņa pasakām viņa filmā vēl padomju gados ietērpusi arī Ziedoņa grāmatu pirmsskolas vecuma bērniem "Kas tas ir - kolhozs", kas atkal jau ļoti "ziedoniskā" manierē vēsta par kolhoza darbības pamatprincipiem.
Ziedoņa kinofestivāls tiks atklāts 2.maijā Tukumā, pēc tam filmu seansi notiks dažādās Tukuma novada vietās - Tumē, Durbē, Jaunmokās un Slampē. Arnis Šablovskis to dēvē par gluži loģisku likumsakarību: "Tukums ir kaut kādā mērā Ziedoņa galvaspilsēta. To viņš pats ir arī apliecinājis, tur noticis viņa personības lielais pagrieziens - kā viņš no zvejnieka puikas sāka augt par to Ziedoni, ko mēs pazīstam. Ziedoņa princips bija, ka Latvija tā īsti var pamosties tikai ārpus Rīgas."
Ziedoņa kinofestivāla filmu seansi būs īpaši arī ar to, ka pirms tiem būs tikšanās ar kādu no filmu veidotājiem, kas pastāstīs par filmas tapšanu un sadarbību ar Imantu Ziedoni. Festivāla norises laiks ir no 2. līdz 30.maijam.
