Piektdiena, 14. oktobris, Riga IFF pirmās dienas vakars. Cilvēki pulcējas kino "Splendid Palace" foajē. Kāds vēl telefonā bažīgi pērk biļeti. Mans ceļš ved uz mazo zāli, uz "Ievas paradīzes dārzu" – režisora Arvīda Krieva 1990. gada filmu, kas piedzīvojusi restaurāciju.
Vēl pirms seansa aprunājos ar kinoteātrī satiktajiem skatītājiem, lai noskaidrotu – kas ir viņu festivāla programmās un kā mainās kino pieredze, uz filmu ejot vienatnē vai kompānijā. Pirmie satiktie – Miks un Jūla Mia no Igaunijas.
Miks: "Es Rīgā studēju un Jūla ierosināja šovakar kino noskatīties filmu "Ievas paradīzes dārzs". Šī ir pirmā reize, kad esmu Latvijas kinoteātrī."
Jūla Mia: "Šajā filmā spēlē mans tētis, tāpēc vēlos to redzēt. Neesam apskatījuši visu festivāla programmu."
Jūla Mia: "Doties uz kino kompānijā vai vienai, man šķiet, tas ir atkarīgs no filmas."
Miks: "Piekrītu! Man nav problēmas uz kino doties vienam, bet priecājos arī par kompāniju."
Jūla Mia: "Ja dodies kopā ar draugu, tad pēc tam vari par redzēto padiskutēt."
Pasākuma viesi ir arī galveno lomu atveidotāji – flautiste Dita Krenberga un režisors Alvis Hermanis. Filmas operators – izcilais Dāvis Sīmanis vecākais, kura talantu pieminot, režisors saka: "Uz Dāvja kinematogrāfiju iespaidu atstājusi literatūra, klasiskās glezniecības, ko viņš pazina ļoti labi, un mūzika – šādā veidā un nozīmē būtu jāskatās uz viņa kadru." Sastrādāšanās ar operatoru esot bijusi viegla, jo Sīmanis esot vadījies pēc savas mākslinieciskās izjūtas, dabiski izveidojot veselumu. "Viņš bija aktieris-operators. Tas pasaulē nemaz tik bieži nav dzirdēts. Viss, kas no viņa nāca, bija nācis caur emocijām. Emocionāls kadrs!" pauž Arvīds Krievs, kurš ar Sīmani bija ne vien kolēģi, bet arī draugi. Arī Alvis Hermanis, kurš kā aktieris ar operatoru strādājis divās filmās, atceras, ka Sīmanis neesot bijis runīgs, bet kā ar pieskārienu pratis ar aktieriem komunicēt ar kameras starpniecību.
Savukārt Dita Krenberga ar Sīmani "iepazinusies" vēl pirms savas dzimšanas. Proti, viņas mamma Māra Krenberga esot bijusi aktrise Sīmaņa studiju laika filmā, kas tapusi sešdesmito gadu sākumā. Dāvis Sīmanis ir bijis draugos arī ar mūziķes tēvu, režisoru Imantu Krenbergu. Mūziķei nākot pasaulē laikā, kad tēviem dzemdību namā ieeja bija liegta, draugi esot par godu notikumam uzrīkojuši ballīti. "Arī es tur biju!" Krenbergas stāstījumu papildina Arvīds Krievs. "Nopietni?! Paldies jums!" mūziķes pārsteigums ir neviltos.
Filmas "Ievas paradīzes dārzs" darbība norisinās 1939. gadā, kad gaisā virmoja kara smaka, bet Baltijas "puķu dārziņos" vēl tas nebija jūtams, filmu īsi piesaka režisors.
"Ievas paradīzes dārzs" ir sapņaina, liegā ritējumā, pamazām atverot dažādus gan pavisam klasiskus un bībeliskus – galvenā varone ir Ieva, dārzā ir īpaša ābele (labā un ļaunā atzīšanas koks), gadalaiku cikliskums –, gan mūsdienām piesaistītus simbolus, piemēram, garām ejoša sieviņa dzied konkrētai varai atbilstošo dziesmu, vai arī kadri no varas vīru runām un kaujas lauka. Iespējams, viens no pamatjautājumiem – cik liela vara mums katram ir pār savu likteni? Galveno varoņu mīlasstāsts jau pašā sākumā bija nolemts, bet tā vai tā tas notika. Ļaujot atbildei pašai mani atrast, esmu gatava jau nākamajam piedzīvojumam – "Neona pavasara" nacionālajai pirmizrādei!
Gaidot seansu, aprunājos ar Sandiju, kurš savukārt dosies uz filmu "Sazvērestība Kairā". Viņš gan atzīst: "Bieži neatceros filmām nosaukumus, jo mēs ejam uz pilnīgi visām "Riga IFF" filmām, uz kurām var paspēt. Šajā periodā tās ir divas, trīs filmas dienā. Tam nav nozīmes, vai uz kino ej kompānijā vai viens pats."
Neona gaismas piektdienā
Zilgana gaisma, tehno skaņas – laipni lūgti! Skatītājs tika iesildīts jau pie ieejas kino. Šajā vakarā "Neona pavasaris" pirmizrādi piedzīvoja arī citos Rīgas kino, bet "Splendid Palace" starp skatītājiem bija aktieri un filmas komanda, kas rada lielāku svētku sajūtu, jo daudzi no iesaistītajiem arī filmu redz pirmo reizi. Man šī būs otrā reize – varēšu pievērst uzmanību detaļām, lai gan jāsaka, ka ļoti reti skatos filmas vairākkārt. Jo neredzētu filmu tik daudz, laika tik maz.
Filmas ievadvārdus galvenās lomas atveidotāja Marija Luīze Meļķe izmanto, lai atgādinātu, cik ļoti pusgada laikā esam apraduši ar faktu, ka pavisam netālu Krievija īsteno nežēlīgu karu, un cik ļoti nedrīkstam sev ļaut pie tā pierast.
"Splendid Palace" sanākusī publika dzirdami dzīvo līdzi uz ekrāna notiekošajam – skan smiekli un ovācijas. "Neona pavasaris" ir drāma, kura skatītāju izved cauri dažādiem intensīviem notikumiem, radot pamatotu neērtības sajūtu. Bet tā, šķiet, ir tikai dabiska reakcijai, kad tev tiek piedāvāts iejusties otra ādā, iekāpt otra kurpēs, kuras nav ērtākās. Mums katram savas problēmas, savs "burbulis".
Pēc pusnakts RISEBA Arhitektūras un mediju centrā H2O Pārdaugavā notika āfterītis "Neon Spring Party" ar latviešu mākslinieku un arī Berlīnes dīdžeju dalību. Elektroniskā trio "Alejas" koncerts publikā radīja juteklisku pulsēšanu. Acīmredzami, sanākušie labi zina grupas daiļradi, kurā nemanāmi saplūst dažnedažādākās muzikālās ietekmes. Dziesmu teksti ir dzeja, kurā tiešais un konkrētais transformējās uz abstrakto, tēlaino, aizvedot prātu sen pelnītās brīvdienās. Mirkli vēlāk "Neona pavasaris" mūzikas autors Toms Auniņš ar savu projektu "m.a.t.a.d.a.t.a." bija sagatavojis priekšnesumu, kuru varētu dēvēt par "mašīna pret cilvēku". Rokā turot planšeti, ar kuru mūziķis veidoja un kontrolēja, skaņu un ritmu, Auniņš, apģērbies klasiski, baltā kreklā, bikšturos, atgādinot koledžas profesoru, enerģiski staigāja pa skatuvi, nokāpa lejā pie dejotājiem, pats uzdejoja. Vadot nevaldāmus ritmus, brīžiem pārsteidzot ar īpaši melodiskām pārejām, "m.a.t.a.d.a.t.a." radīja distopisku piedzīvojumu, kuram publika te pievienojās, te atvienojās.
Skatoties kopumā, lai arī āfterītis bija labi apmeklēts, tomēr ieiet reiva ritmā neizdevās, kā tas bija plānots. Prasījās vairāk noslēgtas telpas un arī publikā, šķiet, pasākums vairāk bija piektdienas ballētāju nevis reivotāju. Visbeidzot, man pašai jāizguļas, lai nākamajā dienā neaizmigtu kinoteātrī.
Ko skatīties nedēļas nogalē?
Nedēļas nogale 15. un 16. oktobris festivāla programmā ir arī filmas bērniem, piemēram, svētdien "Splendid Palace" mazajā zālē tiks demonstrēta "Komēdijas karaliene", kas stāsta par smieklu dziedinošo spēku. Manā programmā atzīmētas ir kino klasiķa Pjēra Paolo Pazolīni filmas "Teorēma" un "Mēdeja". Svētdienas vakarā ieplānota Mati Gešoneka "Konference", kas vēsta par Vanzē konferenci, cilvēku kā zobratu ļaunuma ideoloģijas mašīnā – šobrīd baisi aktuāla filma.
Riga IFF dienasgrāmatas
Par Riga IFF
Rīgas Starptautiskais kino festivāls (Riga IFF) šogad jau devīto reizi pulcē vietējo un starptautisko auditoriju uz vienu no Baltijas jūras reģiona nozīmīgākajiem kino notikumiem – no 13. līdz 23. oktobrim Riga IFF programmā klātienē un tiešsaistē, 12 sadaļās un 6 konkursos tiks izrādītas vairāk nekā 100 filmas no vietējā, Eiropas un pasaules kinematogrāfa.
Festivāla devītajā gadā skatītājiem tiks piedāvātas rūpīgi atlasītas aktualitātes no pasaules nozīmīgākajiem filmu festivāliem, pašmāju kino pirmizrādes un spilgtu autoru redzējumi. Festivāla laikā tāpat gaidāma notikumu programma, kas veidota sadarbībā ar Kijivas Kritiķu nedēļu (Kyiv Critics’ Week) – Ukrainas laikmetīgā kino programma un starptautiska diskusiju sērija par postkoloniālismu mediju telpā.
