Kopš 90. gadu sākuma Kino centrs faktiski veido un nosaka kino politiku Latvijā, un ir tā galvenais finansētājs. Kā atzīst ilggadējā Kino centra vadītāja Dita Rietuma, šie trīsdesmit gadi bijuši gari, sarežģīti un ar katram posmam raksturīgu stāstu: “Tur būtu nodaļa par 90. gadiem, kas bija ļoti smags, sarežģīts periods. Valsts bija ieguvusi neatkarību, bet kino pazaudēja savas klasiskās, tradicionālās struktūras finansējumu, kas bija plānveidīgs. 2000. gadu nodaļu mēs varētu saukt par pakāpeniskas un lēnas attīstības laiku. Latvijas kino integrējās starptautiskā apritē. Ļoti smagu triecienu Latvijas kino industrija piedzīvoja ekonomiskās krīzes laikā 2008.–2009. gadā. Laiks pēc 2010. gada varētu tikt uzskatīts par mērķtiecīgu attīstības periodu, kura spilgtākais uzrāviens bija Latvijas simtgades filmu programma. Šī programma savā veidā uzjundīja skatītāju interesei par Latvijas kino, gan arī pierādīja kino nozares potenciālu.”
Dita Rietuma atzīst, ka pa šiem trīsdesmit gadiem Latvijas kino faktiski ir sācis funkcionēt no nulles.
Aizejot prom no padomju kino ražošanas sistēmas, apgūti jauni finansējuma piesaistes veidi un ļoti asas konkurences apstākļos Latvijas kino ir pamanīts pasaulē.
“Nacionālais kino centrs ir bijis kā institūcija, kas piedalās šajos procesos, iniciē šos procesus un arī sadala dotācijas filmu veidošanai,” skaidro Rietuma.
Atzīmējot Nacionālā kino centra trīsdesmitgadi, portālā filmas.lv visiem interesentiem bez maksas ir pieejama Latvijas labāko filmu izlase, ko sastādījuši 30 jomas eksperti.
