Kultūras ABC
LTV “Kultūrdevas" ABC skaidro ievērojamu Latvijas kultūras faktu vēsturi un nozīmi.
Reiz kādā negaisa naktī vīrs par spīti spēku izsīkumam uz pleca pārnesis pāri upei mazu zēnu, kurš izrādījies Kristus bērns. Tā nu pašaizliedzīgais pārcēlājs ticis pie vārda Kristaps. Vēlāk viņam par godu nosaukta labāko Latvijas filmu apbalvošanas ceremonija –
cerībā, ka šī statuete tās ieguvējiem kļūs par spēku un motivāciju turpināt ceļu.
“Lielā Kristapa” balva dibināta 1977. gadā pēc režisora Anša Epnera un operatora Mika Zvirbuļa iniciatīvas. Togad galveno balvu iegūst režisora Aivara Freimaņa pēc Jāņa Jaunsudrabiņa darba motīviem veidotā filma “Puika”. Filmas komanda saņem ceļojošu tēlnieka Mārtiņa Zaura veidotu koka statueti, kas nākamajā gadā jāatdod tālāk režisoram Jānim Streičam, kurš saņem balvu par filmu “Teātris”. Pavisam izgatavotas trīs šādas koka statuetes, kas šobrīd glabājas Rīgas Kino muzejā.
1989. gadā “Lielais Kristaps” no apbalvošanas ceremonijas transformējas nacionālajā filmu festivālā, kurā notiek jaunāko filmu seansi, pirmizrādes un nozares diskusijas. Protams, festivāls noslēdzas ar apbalvošanas ceremoniju, kurā tiek pasniegtas balvas labākajām Latvijas filmām vairāk nekā 20 kategorijās. 1998. gadā par vienu no šīm kategorijām kļūst arī balva par mūža ieguldījumu, kuru saņem aktieris Eduards Pāvuls.
2001. gadā festivāls sāk notikt reizi divos gados, bet kopš 2014. gada “Lielos Kristapus” pasniedz katru gadu.
“Lielā Kristapa” statuete gadu gaitā vairākkārt mainījusi veidolu –
piemēram, 2009. gadā ekonomiskās krīzes laikā laureātiem tika pasniegti tikai figūras fragmenti, simbolizējot katastrofālo līdzekļu trūkumu kino nozarē.
Kopš 2016. gada kino nozares spīdekļiem tiek pasniegta tēlnieku Ligitas Ulmanes un Kārļa Alaiņa veidotā bronzas figūra, kas vizuāli līdzinās Mārtiņa Zaura veidotajai koka statuetei.
1987. gadā festivālā “Lielais Kristaps” septiņas balvas saņēma režisora Arvīda Krieva pēc rakstnieka Andra Kolberga darba motīviem veidotā detektīvfilma “Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili”. Daudzstāvu namu pagalmā tiek nošauts fotogrāfs Rūdolfs Dimda. Par viņa slepkavību aizdomās tiek turēts kaimiņš Kārlis Valders – no dienesta Afganistānā atgriezties kara invalīds, kuram mirušā fotogrāfa dzīvesveids sagādājis pamatīgas morālas ciešanas. Kārļa Valera loma ir aktiera Alvja Hermaņa debija kino, par kuru viņš kā labākais aktieris arī saņem “Lielo Kristapu”. Epizodiskās lomās šajā filmā iejutušies arī rakstnieks un filmas scenārists Andris Kolbergs, teātra režisors Kārlis Pamše, žurnālisti un kinokritiķi Normunds Naumanis un Sarmīte Ēlerte.
2019. gadā festivālā tika piedzīvoti arī tumši brīži – pazuda labākās spēlfilmas “Oļegs” (režisors – Juris Kursietis) operatora Bogumila Godfrejova iegūtā statuete. Tomēr viss beidzās laimīgi, un patiesība par to, kā klājies “Lielajam Kristapam” pazušanas laikā, tika atklāta “Instagram” kontā (lietotājs – @pazudushais_kristaps).
Festivālu “Lielais Kristaps” rīko Latvijas Kinematogrāfistu savienība. 32 gadu laikā augstāko apbalvojumu Latvijas kino nozarē saņēmušas tādas filmas kā “Emīla nedarbi”, “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, “Cilvēka bērns”, “Vogelfrei”, “Mammu, es tevi mīlu” un citas.
2020. gadā visvairāk nomināciju (15) saņēmusi Viestura Kairiša spēlfilma “ Piļsāta pi upis”, kurai uz papēžiem min Dzintara Dreiberga nacionālais kases grāvējs “Dvēseļu putenis” ar 11 nominācijām.
