Kultūra

Izdod Roberta Feldmaņa sprediķu apkopojumu "Jaunās Derības personas"

Kultūra

Latvijas pārstāvji plūc laurus dažādos starptautiskos konkursos

Nevis raganu medības, bet atklāta saruna: Dokumentālā filma «Lustrum»

Nevis raganu medības, bet atklāta saruna: Dokumentālā filma «Lustrum»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Nevis rīkot raganu medības, bet rosināt uz atklātu sarunu – tāds ir Ginta Grūbes jaunās dokumentālās filmas “Lustrum” galvenais mērķis. Filma vēsta par tā saukto čekas maisu atvēršanas epopeju, kas ir sekas nežēlīgai totalitārai sistēmai un kas joprojām vajā mūsu sabiedrību.

Filma balstās cilvēku liecībās par Latvijas neseno pagātni un Valsts drošības komitejas (VDK) darba metodēm Latvijā un ārpus tās. Filmas pirmizrāde notiks pēc nedēļas, 8.novembrī, festivālā “Lielais Kristaps”. Filmas “Lustrum” ideja Gintam Grūbem radās pirms četriem gadiem saistībā ar diviem notikumiem. 

Pirmais impulss bija pārsteigums, ko viņam sagādāja cilvēku milzīgā interese par Stūra māju, ko pirmo reizi pirms četriem gadiem atvēra publiskai apskatei. Tas notika Ginta Grūbes vadītā Eiropas Kultūras galvaspilsētas projekta ietvaros.

“Dažu mēnešu laikā Stūra māju apmeklēja vairāk nekā 40 000 cilvēku; tas bija liels pārsteigums, jo man likās, ka ir pagājuši turpat vai 30 gadi un ka, mainoties paaudzēm, tā tēma ir varbūt “sasalusi” un ieciklējusies, bet es sapratu, kas tas postpadomju traumatiskais aspekts ir pietiekami dzīvs un tur ir kaut kas tāds, kas nav līdz galam noticis ar mums, nav līdz galam izrunāts,” stāsta Grūbe.

Ar Stūra mājas atvēršanu tolaik sakrita arī Saeimas lēmums – uzsākt VDK arhīvu pētniecību un paredzēt iespēju 2018.gadā tos atvērt. “Šie divi jautājumi kopā saslēdzās, un es sapratu, ka tas ir tāds aktuāls dokumentālais kino, kas, iespējams, varētu iniciēt sarunas, kas nav līdz šim notikušas,” skaidro filmas veidotājs. 

Savulaik, kad Gints Grūbe strādāja laikrakstā “Atmoda”, kāds čekas virsnieks atnesa un notirgoja laikrakstam aģentu sarakstu, kurā bija daudzi sabiedrībā populāri cilvēki. Sākot darbu pie filmas, tās veidotāji uzrunāja šos cilvēkus no saraksta, kā arī citus, kuru vārdi figurēja čekas maisu kontekstā. Daļa atteicās, daļa piekrita sarunai, un filmu arī pamatā veido cilvēku liecības par to, kādā veidā čeka viņus mēģināja vervēt vai savervēja, kā viņus izmantoja un kā vispār darbojās sistēma.

“Es atstāju to godīgumu katra paša ziņā. Cik katrs cilvēks gribēja būt godīgs un atzīties, kas ar viņu īstenībā notika,” atzīst Grūbe.

Filmas mērķis nav atmaskot vai rādīt ar pirkstu uz kādiem konkrētiem cilvēkiem, tās mērķis ir parādīt, kā strādāja totalitārā sistēma, spējot pakļaut un ietekmēt tik milzīgu sabiedrības daļu.

“Mans mērķis ir parādīt, kā sistēma jebkuru varēja padarīt par VDK aģentu. Tādā primitīvā līmenī mēs parasti to saistām, ka šie cilvēki bija stukači, taču tā nebūt nav patiesība. Tā bija patiešām fundamentāla totalitāra sistēma, kas cilvēkus pazemoja, izmantoja, šantažēja un piespieda. Un tad ir otrs jautājums – ka

tas, ka kāds cilvēks tur atradīsies čekas maisos, tas nebūt nemazina viņa godīgumu vai nopelnus attiecībā pret Latvijas valsts atjaunošanas procesu.

Jo sarunas ar dažiem no viņiem, kuriem bija neapstrīdama loma Latvijas valsts atjaunošanā 80.gadu beigās un 90.gadu sākumā, pierādīja, ka viņi kaut kādā ziņā arī apspēlēja to Drošības komiteju,” norāda Grūbe.

Filma klajā nāk teju vienlaicīgi ar Saeimas lēmumu – čekas arhīvus publiskot. Vērtējot to pozitīvi, Gints Grūbe šajā lēmumā tomēr saskata vairākas bīstamības.

Viena no tām – iespējamais analītiska konteksta trūkums, jo galvenā institūcija, kas to varētu nodrošināt – VDK Zinātniskās izpētes komisija -, savu darbu ir beigusi.

“Manuprāt, tā būtu bijusi vienīgā institūcija šobrīd, kas varētu iedot kontekstu. Ja mēs ieraudzīsim vienu, otru vai trešo uzvārdu vai ieraudzīsim to samērā mazo dokumentu apjomu, kas tur vispār ir pieejams, par dažiem cilvēkiem vispār nekā – tikai viņu vārds. Un ja nav šīs komisijas, kas var iedot kontekstu, tas nozīmē, ka šie cilvēki tiek pakļauti kaut kādām sava veida raganu medībām vai rādīšanai ar pirkstu – ka tas bija čekists, kas manuprāt ir absolūti nepamatoti. Tad jārada patiešām kaut kāda institūcija, kas var tālāk turpināt runāt par kontekstuālo redzējumu attiecībā uz šo VDK radīto sistēmu,” problēmas ieskicē Grūbe.

Kā uzskata Gints Grūbe – ja savukārt mūsu sabiedrība spētu stāvēt pāri raganu medībām un atklāti un gudri spētu izrunāt šos pagātnes jautājumus, mēs būtu lieli ieguvēji un arī daudz mazāk ievainojami attiecībā uz jebkādām nākotnes traumām.

Filma “Lustrum” pirmizrādi piedzīvos 8.novembrī festivālā “Lielais Kristaps”, un reizē ar pirmizrādi būs redzama kinoteātros visā Latvijā.

 
Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Filmas Lustrum treileris from Mistrus Media on Vimeo.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti