Žūrija ar videoklipu veidotājiem tikās slēgtā video seansā piektdienas pēcpusdienā, taču kopā ar skatītājiem saviesīgais pasākums notika piektdienas, 21. oktobra, vakarā. Burziņā satiktais Ritvars Stankevičs, kurš kopā ar Arturu Vanagu, ir režisors anša dziesmas "Pīle" videoklipam, sacīja: "Videoklips "Pīle" ir pirmais mūsu komandai, kuru esam izstrādājuši šādā līmenī, tāpēc atrašanās starp nominantiem mums jau ir liels gods un piepildījums. Ar ansi bijām jau iepriekš sadarbojušies, viņam bija iznācis albums "Liela Māksla" un mēs paši piedāvājām viņam uzfilmēt videoklipu. Tā bija kovida ziema un mums ļoti gribējās pašrealizēties. Sākumā domājām kaldināt anša panākumus pilī, spēlējoties ar vārdiem pīle un pils. Beigās nonācām līdz medībām, kurās pīle simbolizē panākumus, kurus tu ķer, bet beigās tie ķer tevi." Videoklipam "Pīle" ir 70 tūkstošu skatījumu vietnē "Youtube", kas ir ļoti labs rezultāts videoklipam, spriež Stankevičs, norādot, ka tā uzņemšanai praktiski neesot bijis budžeta, līdzīgi kā citiem šajā konkursā nominētajiem videoklipiem. Viņš arī izbaudījis kolēģu daudzveidīgos mūzikas video darbus.
Baltijas mūzikas video konkursā startēja 18 videoklipi, kas skatītājiem tika izrādīti pa pieciem vienā reizē, starp tiem programmas kuratori Agnese Logina un Žulijens Nuhums Kulibali režisorus izjautāja. Viens no "dullākajiem" bija Johanness Veski režijā veidotais igauņu mākslinieka "nublu" dziesmas "Kastehein" video. Kā sarunā skaidroja Veski, viņš no mākslinieka esot saņēmis uzdevumu atainot uzbrukumu. Tā viņš esot nonācis pie iebrucējiem, kas kaitējumu nodara ar "dzeltenu, smirdīgu šķidrumu". Protams, kas pirmajā mirklī šķiet absurdi, vēlāk atklājas kā sociālkritika, kurā režisors verbālo semantiku ataino konkrētā darbībā. Arī "Waterflower" videoklips "Mycelium (Step by Step)" piedāvāja savdabīgu ceļojumu, velkot paralēles starp meža micēliju un interneta tīklojumu.
Videoklipi bija izstrādāti dažādās tehnikās un starpnozaru sadarbībās. Piemēram, animācijā "Gifts of Destruction and Disorder", ko bija režisējuši Augusts Varustins un Ave Tāvets, un "AVA", Joseps Volks, Maido Hollo režijā. Fotogrāfija, kas pamazām atdzīvojas, atnesot atmiņas no bērnības, bija redzama Kristijona Dirses režisētajā "Sunshine Cake". Arī lietuviešu mūziķes Godo Yorke dziesmas "Wounded Angel" videoklipā bija izmantota analogā tehnika, kas ļāva izdzīvot un atlaida atmiņas.
Savukārt mūzikas un dejas satikšanās notika gan Elīzas Jordānes veidotajā video "Nav kur iet" ar Olgu Žitluhinu galvenajā lomā, gan Paulas Kristiānas Pētersones režisētajā "Getting Dark" ar dejotāju Marģeri Vanagu galvenajā lomā. Antona Barona režijā tapušais "alejas" dziesmas "noktirne" videoklips bija paklanīšanās dziesmas "Tu saviļņoji mani" video. Mākslinieces Zanes Zelmenes radītais videoklips Elizabetes Balčus "Hotel Universe" varētu būt daļa no audiovizuālās mākslas izstādes un joprojām atrast vietu mūzikas video kanālā.
Videoklipi pārsteidza sižetiski: Bingi Bongi režisētais videoklips "+K+M+B" kompozīcijai "+ + " atrādīja varas maiņas aktu. Martins Enčus videoklipam "Piligriminiais keliais" bija iedvesmojies no mūku dzīves nebēdnīgākās puses. Asa sižeta trilleris, mūsdienām satiekot mītisko, norisinājās Janarsa Aronijas veidotajā "Holdin’ On To Your Silence". Savukārt Adriana Roze videoklipā "Skārienjūtīgs", manuprāt, piedāvāja jaunu vizuālo epitetu teicienam "noreibt no pavasara".
Mūzikas video vērtēšana ir pietiekami sarežģīts process, jo smalka ir attēla un skaņas mijiedarbības robeža. Dzīvojot vizuālajā laikmetā, attēls tik bieži uzvar pār skaņu, vai tad tas joprojām ir mūzikas video? Mūziķiem videoklipi palīdz pašrealizēties vizuāli un reizē uzrunāt jaunus klausītājus ("Youtube" ir viena no populārākajām mūzikas klausīšanās vietnēm internetā). Pieņemu, ka videoklipu veidotājiem šāda veida projekti dod iespēju pašrealizēties, mūziku liekot galvenajā lomā. Varbūt arī nē? Kā sarunās atzina videoklipu veidotāji, mūzika uzņemšanas laukumā ne vienmēr ir uzmanības centrā.
Dienas beigās mēs vienmēr apstājamies pie subjektīvā gaumes jautājuma. Tāpēc, šķiet, mūzikas videoklipi savu īsto slavu iemanto, izturot laika pārbaudi. Tie kļūst par konkrētās tendences laika piezīmēm, vai, vēl labāk, par atsaucēm, kas tiek citētas jaundarbos, šādi iemantojot pārlaicīgumu. Savukārt Riga IFF Baltijas mūzikas video konkurss atbalsta videoklipu režisoru ideju ceļojumu, lai cik savāds tas arī pirmajā brīdī nešķistu, šādi paplašinot robežas, iepriecinot ar jauniem mākslinieciskiem epitetiem, tehniku, žanru un nozaru saplūšanu.
Par šī gada Baltijas mūzikas video konkursa skates uzvarētāju tapa Jona Šarkus un Džuga Babenska veidotais videoklips izpildītāja "punktò" dziesmai "Ne Daiktai", kas "pārsteidz ar savu nepieradināto dabu arī formālā uzstādījumā". Īpašo žūrijas atzinību saņēma arī Kristions Dirse par režiju videoklipam izpildītāja "Synaesthesis" dziesmai "Sunshine Cake" (bija arī mans favorīts).
Ko vēl var paspēt redzēt Riga IFF?
Šodiena, 23. oktobris, ir noslēdzošā, desmitā Riga IFF diena. Pēcpusdienā pulksten 16 var doties uz Ivalo Franka "Pēdējais cilvēks", kas valdzinās ar pasakaini skaistām Grenlandes ainavām, iepazīstinās ar vietējiem, kuri klusībā prāto – braukt prom vai palikt? Pulksten 16.30 "Splendid Palace" Lielajā zālē tiks izrādīts Pazolīni "Dekamerons". Pulksten 19.00 par Painridžas rezervāta bērnu un jauniešu likteni vēstīs Džīna Gammela, Railija Keo filma "Kara Ponijs". Savukārt pulksten 20.00 "Splendid Palace" Mazajā zālē notiks Kristijona Vildžūna "Dziesmas lapsai" pirmizrāde. Darbs tiek pieteikts kā "muzikāli maģiskais postpadomju reālisms" un tapis Baltijas valstu kopražojumā.
Ja biļetes uz klātienes seansiem nav pieejamas, vai vienkārši ir slinkums doties ārā, lielu daļu no Riga IFF programmas, arī iepriekšējo dienu seansus, tai skaitā festivāla pilnmetrāžas konkursā uzvarējušo filmu "Dievzeme", var noskatīties tiešsaistē.
Riga IFF dienasgrāmatas
Par Riga IFF
Rīgas Starptautiskais kino festivāls (Riga IFF) šogad jau devīto reizi pulcē vietējo un starptautisko auditoriju uz vienu no Baltijas jūras reģiona nozīmīgākajiem kino notikumiem – no 13. līdz 23. oktobrim Riga IFF programmā klātienē un tiešsaistē, 12 sadaļās un 6 konkursos tiks izrādītas vairāk nekā 100 filmas no vietējā, Eiropas un pasaules kinematogrāfa.
Festivāla devītajā gadā skatītājiem tiks piedāvātas rūpīgi atlasītas aktualitātes no pasaules nozīmīgākajiem filmu festivāliem, pašmāju kino pirmizrādes un spilgtu autoru redzējumi. Festivāla laikā tāpat gaidāma notikumu programma, kas veidota sadarbībā ar Kijivas Kritiķu nedēļu (Kyiv Critics’ Week) – Ukrainas laikmetīgā kino programma un starptautiska diskusiju sērija par postkoloniālismu mediju telpā.
