Vakara pirmajā daļā skanēs Dmitrija Šostakoviča 1933. gadā komponētais Pirmais klavierkoncerts, ko raksturo bagātīgs un atjautīgs muzikālu citātu un parodiju izmantojums, sākot ar Ludviga van Bēthovena “Apasionātu” un beidzot ar dziesmiņu “Ak, mans mīļais Augustiņ”.
Koncerta pirmatskaņojumā klavieru solo spēlēja pats autors, bet 8. augusta vakarā dzirdēsim virtuoza Reiņa Zariņa interpretāciju. Trompetes solo izpildīs Jānis Porietis. “Šajā skaņdarbā reprezentējas visas tās stila iezīmes, kas ir Šostakoviča kino un teātra mūzikā, tas ir viens no 20. gs. svarīgākajiem klavierkoncertiem,” uzsvēra Arturs Maskats.
Vakarā otrajā daļā Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris saspēlēsies ar Bastera Kītona mēmo komēdiju “Šerloks jaunākais” diriģenta Andra Pogas vadībā.
“Mēs ar Andri Pogu, domādami par šo brīvdabas kino seansu, paklausījāmies vairākas versijas, ko komponisti radījuši īpaši šai filmai, un tā īsti precīza un asprātīga, dzīva, negaidīta un paradoksāla neviena no tām nelikās. Filma tā vai tā stāv visām mūzikas versijām pāri. Mēs vēlējāmies atrast mūziku, kas būtu līdzvērtīga savā ģenialitātē. Tāpēc izvēlējāmies Šostakoviča mūziku, kas rakstīta vairāk vai mazāk tajos pašos gados. Tas ir pavisam jauns Šostakovičs, viņam ir mazliet pāri divdesmit,” pastāstīja Maskats.
Festivāla mūzikas programmas veidotāja Indra Lūkina uzsvēra: “Tur būs Šostakoviča mūzika un absolūti tīrais prieks – tā ir Bastera Kītona mēmā komēdija “Šerloks jaunākais”. Varbūt ne daudziem ir gadījies šo filmu noskatīties, jo ir jau ļoti daudz ikonisku mēmo filmu, ko mēs neesam redzējuši, bet šī ir vienkārši fantastiska. Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris būs tapiera lomā, un Šostakoviča mūzikas kompilācija būs, ja tā var teikt, muzikālais fons.”
Dmitrija Šostakoviča jaunības gadu darbi gan stilistiski, gan noskaņu un asociāciju ziņā sasaucas ar Kītona filmu. Komponista 30. gadu mūzika kinofilmām, teātra izrādēm, kā arī baleti un džeza svītas ir ārkārtīgi asprātīga, vitāla, ar spožu teatralitātes nervu apveltīta, tā ir arī ļoti ekspresīva un vārda vispilnīgākajā nozīmē kinematogrāfiska. Paralēli Šostakovičam kā atgādinājums par filmas darbības vidi ieskanas arī amerikāņu komponista Skota Džoplina regtaims Original Rags.
Jāpiebilst, ka Bastera Kītona mēmā komēdija “Šerloks jaunākais” ir kino klasikas šedevrs, kas licis smieties jau daudzām paaudzēm. Tā stāsta par kino mehāniķi, kurš visvairāk par visu pasaulē vēlas kļūt par privātdetektīvu un atrisināt dažādus noziegumus.
Dmitrijs Šostakovičs jaunībā – 20. gadsimta 20. gados – piepelnījās kā tapers – uz klavierēm pavadīja mēmo filmu seansus. Arī pašā filmā “Šerloks jaunākais” darbojas tapers, kurš muzikāli pavada uz ekrāna notiekošo.
Kino programmas “Skaņa, ko redzam. Telpa, ko dzirdam” ietvaros 7. augustā plkst.20:00 Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā festivāls piedāvā noskatīties filmu ar īsu nosaukumu, bet spēcīgu skanisko fonu.
“Ģeniālais Frica Langa trilleris “M” (1931) ar neaizmirstamo Pēteru Lorri galvenajā lomā ir ekspresionistiskā kino paraugs. “M” ir Langa pirmā skaņu filma, kurā muzikālais leitmotīvs spēlē tikpat spēcīgi kā vizuālās spriedzes kāpinājums. Cits skaņu spriedzes piemērs filmā ir klusums kadros pirms pēkšņa trokšņa. Langs izmanto gan komentējošo aizkadra balsi, gan skaņas, kuras motivē filmas varoņu darbību, gan skaņas, kuras neatrodas kadra telpā,” pavēstīja kino programmas kurators Uldis Tīrons. Filma festivālā tiek izrādīta ar Gētes institūta atbalstu.
