Nacionālais kino centrs sadala 200 000 eiro starptautiskiem kopražojumiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Noslēdzies Nacionālā kino centra izsludinātais konkurss starptautisku kopražojumu atbalstam. Konkursā piedalās projekti, kuros Latvijas puse ir minoritārais jeb mazākuma kopproducents - filmas budžetā ne mazāk kā 10 procenti Latvijas līdzdalības.

Kā norāda Nacionālā kino centra pārstāvji, starptautiski kopražojumi mūsdienu Eiropā ir perspektīvākais filmu ražošanas ceļš, kas ļauj apvienot vairāku valstu radošo potenciālu, finansiālās iespējas un arī sasniedzamo skatītāju auditoriju.

Konkursā pieejamais finansējums bija 200 000 eiro, tika iesniegti 12 projekti, atbalstīti astoņi - četras spēlfilmas, trīs dokumentālās filmas un viena pilnmetrāžas animācijas filma.

Projektus vērtēja pa vienam pārstāvim no katras Nacionālā kino centra ekspertu komisijas - Atis Amoliņš (spēlfilmas), Dāvis Sīmanis (dokumentālais kino), Bruno Aščuks (animācija) un Nacionālā kino centra vadītājas vietnieks filmu ražošanas jautājumos Uldis Dimiševskis.

Nacionālā kino centra konkurss starptautisku minoritāro kopražojumu atbalstam tika izsludināts pirmoreiz, nosedzot svarīgu segmentu Latvijas filmu nozarē - tie ir nopietni starptautiski projekti, kuros Latvija piedalās ar nelielu finansiālo ieguldījumu, toties ar daudz lielāku radošo un tehnisko pienesumu, nekā tas iespējams ārvalstu projektos, kam Latvijas puse nodrošina ražošanas servisa pakalpojumus.

Vairākos no šajā konkursā atbalstītajiem projektiem nozīmīga loma ir arī Latvijas valstij, cilvēkiem un vēsturei. Piemēram, studijas "Mistrus Media" sadarbības partneri no Kanādas veido dokumentālo filmu par Latvijā dzimušo trimdas komponistu Imantu Ramiņu, savukārt Vācijas un Izraēlas kinoprofesionāļi sadarbībā ar Latvijas studiju "Ego Media" strādā pie dokumentālās filmas par Rīgas ebrejiem, kas 20.gadsimta 70.gados neveiksmīgi mēģināja aizbēgt no PSRS ar nolaupītu lidmašīnu, izraisot plašu rezonansi Rietumos.

Konkursā atbalstīto projektu skaitā ir kopražojumi ar Lietuvu, Igauniju, Kanādu, Grieķiju un Franciju, Vāciju un Izraēlu. Plašākā kopprodukcijas struktūra ir dokumentālajam projektam ar "Vides filmu studijas" līdzdalību - Lietuva, Latvija, Itālija, Beļģija, Šveice, Īrija.

Lielākajā daļā atbalstīto projektu Latvijas līdzdalība attiecas uz pēcapstrādes procesu (skaņu režija, krāsu korekcija, montāža), taču vairākiem projektiem plānots vai jau realizēts arī filmēšanas periods Latvijā, kur procesā iesaistās arī citu nozares profesiju darbinieki.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti