Mazs ir spēcīgs, mazs ir skaists,” par Latvijas kino teic Dita Rietuma, norādot, ka Latvijas kino ir vērtīga pagātne un klasikas mantojums.
Piedaloties konkursā uz Nacionālā kino centra vadītāja amatu, Rietuma izvirzījusi trīs galvenās prioritātes: kino ražošanas paplašināšana, kino izglītība un kino vērtību un klasikas – gan Latvijas, gan Eiropas – popularizācija.
„Trīs ceļi, kas vienlīdz būtiski ejami. Lai mēs ne tikai prastu veidot filmas, bet arī spētu novērtēt vērtīgu kino. Un neilgoties tikai un vienīgi pēc izklaides. Nenoliedzami, auditorijas izglītošana ir abpusēji vērtīgs process, jo izglītots skatītājs ir jebkuras mākslas nozares stiprais balsts. Savstarpēja sapratne, tolerance, atbalstīšana, ieinteresētība – tas nav mazsvarīgi,” uzsver Rietuma.
Viņa uzskata, ka jāmaina attieksmes par to, ka Latvijas kino nozarē eksistē dalījums – izklaidējošais kino parastajai tautai un festivāla kino. „Man liekas, ka opozīcija, kas ir sava veida mitoloģija un ko paši esama sev radījuši, bijis lielākais posts, kas veicina nesapratni, kašķus un problēmas,” norāda Rietuma.
Mums kā jebkuram nacionālajam kino vajadzīgas filmas, kas piesaista plašu skatītāju loku, un filmas, kas pārstāv Latviju ārzemēs. Galu galā, mums ir vajadzīgs arī tāds skatītājs, kas novērtē gan vienas, gan otras filmas,” uzskata Rietuma.
Decembrī Rīgā tiks pasniegtas Eiropas Kino akadēmijas balvas, Latviju apmeklēs nozīmīgas Eiropas un pasaules kino personības. Rietuma norāda, ka tā ir lieliska izdevība Latvijai sevi parādīt no labākās puses un dibināt kontaktus.
„Varbūt tas ir mazliet vairāk nekā Eirovīzija, kas parasti izraisa līksmu satraukumu cilvēku prātos. Tā ir lieliska iespēja parādīt, ka Latvijā eksistē ne tikai talantīgi cilvēki un brīnišķīgas idejas, bet arī brīnišķīgas lokācijas, vietas, kur veidot filmas,” teic Rietuma.
Runājot par kino nozares finansējumu, Rietuma cer uz savstarpēju sapratni, ieinteresētību no lēmumu pieņēmēju puses, kā arī uz labvēlīgu valsts ekonomiskās situācijas attīstību kopumā. Rietuma arī norāda, ka kino veidotājiem Latvijā ir plašas iespējas izmantot Eiropas fondu līdzekļus savu mērķu sasniegšanai. „Latviešu filmu veidotāji ir ļoti čakli projektu rakstītāji, un daudzas filmas tiek atbalstītas. Jaunākā labā ziņa - Viestura Kairiša filma „Melānijas hronikas” ir saņēmusi Eiropas atbalstu. Jebkurā gadījumā iespējas tik pie Eiropas finansējuma ir, rakstot projektus,” uzsver jaunā Nacionālā kino centra vadītāja.
Kā vēstīts iepriekš, Konkursā uz Nacionālā kino centra vadītāja amatu uzvarējusi kino zinātniece Dita Rietuma. Salīdzinot ar citiem pretendentiem, konkursa uzvarētājas galvenā priekšrocība bija vienmērīgi pārliecinošais sniegums visās konkursa kārtās, atzina konkursa komisijas priekšsēdētājs Uldis Lielpēters. Dita Rietuma Nacionālā kino centra vadītājas pienākumus sāks pildīt no 30. aprīļa.
