Kultūras rondo

Regīna Ezera. Rakstnieces dzīve, valoda un literārais mantojums

Kultūras rondo

Aldis Bukšs savu kriminālromānu "Brāļi" piedāvā gan latviski, gan latgaliski

Top jaunas filmas, bet nozarē ir daudz neatbildētu jautājumu. Saruna ar Ditu Rietumu

Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma: Kino bez kinoteātriem nevar funkcionēt

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Covid-19 izraisītajai krīzei kino industrijā sekas grūti paredzēt, taču viena no tām ir interneta platformu ietekmes pieaugums. Tikmēr filmu un seriālu ražošana Latvijā turpinās, un vairākas filmas gaida pirmizrādi kinoteātros, bez kuriem, kā uzskata Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma, nozare nevar funkcionēt.

2020. gads bez kinoteātriem

Dita Rietuma Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” stāstīja, ka tradicionālais kino industrijas modelis ir lielu pārmaiņu priekšā: “Filmu veidošanas process ir ilgs. Tie ir 2, 3 dažreiz 4 gadi un vēl ilgāk. Vēl šī gada sākumā nevienam prātā nevarēja ienākt, ka šis 2020. gads faktiski būs gads bez kinoteātriem. Latvijā kinoteātri aizslēdzās martā, īsu brīdi pastrādāja septembrī, oktobrī. Mēs pat esam tādā ļoti labā pozīcijā, jo Amerikā kinoteātri, kā aizvērās gada sākumā, tā vēl jo projām ir slēgti un visu gadu ir bijuši slēgti. Šis ir gads, kurā tradicionālais kino bizness vai tradicionālais kino industrijas modelis, kā ražot un izplatīt filmas un kurš ir eksistējis vairāk kā 100 gadus, ir satricināts.”

“Es domāju, ka tad, kad viss šis beigsies – šī mūsu liga, vārdā Covid-19 – nebūs tāpat, kā bija pirms tam. Pasaule ir transformācijas procesā, mēs to jūtam, mēs nezinām, iespējams, ka mums ir bail iedomāties, kā tas var attīstīties,” atzīmēja Dita Rietuma.

Lai arī ir augusi filmu straumēšanas popularitāte, kino ekonomikai neaizstājamas ir kinozāles. Rietuma norādīja: “Ir jāatgādina, ka neviena platforma par filmu nevar samaksāt tik daudz, kā par filmu var nopelnīt kinoteātros. Tas neattiecas tikai uz Latviešu kino pieredzi, tas attiecas uz arī uz globālo Holivudu. Kāpēc Holivuda ir visu apstādinājusi, kāpēc “Džeimss Bonds” tika pārcelts neskaitāmas reizes un mēs nezinām kad būs pirmizrāde?

Tāpēc, ka nevienā platformā ieliekot šo filmu, producenti negūs un neatgūs filmā ielikto naudu, par peļņu nerunājot.”

Dita Rietuma pauda cerību, ka, neskatoties uz nezināmajām sekām, publika kinoteātros atgriezīsies: “Mums ir jāatgriežas kinoteātros, jo kino industrija bez kinoteātriem nevar funkcionēt. Protams, platformas kļūst arvien būtiskākas. Ir lieli riski, ka šis Covid-19 gads būs mainījis skatītāju kino skatīšanās ieradumus, mēs būsim daudz vairāk pieraduši skatītes platformās, uz datoru ekrāniem, uz māju sienām, mēs varbūt vairs nebūsim tik atvērti, lai dotos uz tumšu zāli skatīties filmas kopā ar svešiniekiem. Ir daudz neatbildētu jautājumu, uz kuriem ne tikai man, bet daudziem kino industrijas pārstāvjiem nav atbilžu.”

Viņa stāstīja, ka Latvijas kino procesi turpinās. Ražošanas procesā šobrīd ir 67 filmas, no tām 20 ir spēlfilmas. Salīdzinājumā ar laiku pirms 2010. gada, Dita Rietuma atzīmēja, ka skatītājam tik mīļo spēlfilmu pirmizrāžu skaits bija gandrīz pieckāršojies 2019. gadā.

Globālie un lokālie spēlētāji – interneta platformas

Viena no Covid-19 pandēmijas sekām ir interneta platformu nozīmes pieaugums.

“Interneta platformas, piemēram, “Netflix”, kurai šobrīd 196 miljonu abonentu visā pasaulē, kas katrs iemaksā naudiņu šim globālajam spēlētājam, kurš gan producē filmas, gan izrāda tās. Tas ir jauns milzīgs spēlētājs, kurš ir uzvarējis un daudz ieguvis Covid-19 krīzē. Latvijā ir savas interneta platformas, kas cīnās ar šiem globālajiem milžiem, jo “Netflix” jau nav vienīgais. Un jāsaka, ka šo platformu ienākšana Latvijas tirgū – LMT interneta platforma, arī "Tet" interneta platforma “Shortcut” ir ļoti būtiski spēlētāji,” skaidroja Dita Rietuma.

Viņa īpaši izcēla “Shortcut” satura bagātību: “Es ar pārsteigumu, monitorējot šo platformu, esmu secinājusi, ka filmu piedāvājums tajā ir lielisks. Šajā platformā ir atrodamas ļoti daudz Latvijā veidotas filmas, gan “arthouse” filmas, gan dokumentālās filmas. Tajā ir atrodams arī kvalitatīvs ārzemēs veidots saturs.”

Latviešu kino par labu nāk arī globālo un lokālo platformu cīņa par ietekmi Latvijā. Dita Rietuma uzsvēra, ka lokālo interneta platformu priekšrocība ir iespēja rādīt Latvijā radītus darbus.

“Situācija interneta platformās ir mainījusies pēdējo pāris gadu laikā, un, pateicoties Covid-19 krīzei, platformas pastiprināti iepērk Latvijā ražoto saturu.

Tās arī vēlas pašas producēt, jo tikai lokālais un nacionālais saturs ir tas, kas atšķir lokālās platformas no globālajiem spēlētājiem. Latvijā tomēr šī cīņa par to, kurš būs populārāks – lokālās platformas vai “Netflix” – vēl ir iespējama, tās pozīcijas ir apmēram līdzīgas. Trumpis ir lokālais saturs un tas, ka Latvijā esošās platformas šo saturu adaptē, tulko, līdz ar to auditorija, kura līdz galam nepārvalda svešvalodas, var šo saturu patērēt,” skaidroja Dita Rietuma

Filmu pieejamība ārpus Latvijas

Dita Rietuma stāstīja, ka ir arī realizēts projekts, portālā filmas.lv bez maksas gan Latvijā, gan ārpus tās piedāvājot restaurētās latviešu klasikas filmas, kuras arī tulkotas angļu valodā. Filmas tikušas restaurētas ar Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, sadarbojoties Nacionālajam kino centram ar Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvu un Kultūras informācijas sistēmu centru.

Komentējot Latvijā veidoto filmu pieejamību ārzemēs, Dita Rietuma stāstīja, ka bieži vien cilvēkiem kino industrijas un ekonomikas nianses nav saprotamas. Viņa aicināja filmas meklēt, abonējot latviešu interneta platformas.

“Tas, ka ar filmu izrādīšanu un pieejamību ārvalstīs vienmēr būs problemātiskāk, kā ar filmu izrādīšanu uz vietas, šis aspekts ir aktuāls ne tikai Latvijas filmām, bet arī jebkurai Eiropas valsts filmai.

Tā dēvētais biznesa modelis ir tāds, ka producentam ir jācenšas šīs filmas tiesības pārdot arī citām valstīm, jo tas ir viņa bizness,” skaidroja Dita Rietuma. “Latvijas valsts filmās subsīdijas vai publisko finansējumu iegulda tikai daļēji. Nacionālais kino centrs atbalstot kino projektu, atbalsta apmēram pusi no filmas izmaksām. Gan finansējuma ierobežotības dēļ, gan arī Eiropas Savienības normatīvo aktu dēļ. Neviena filma Eiropas Savienībā netiek veidota ar 100% finansiālo atbalstu. Producentam otra finansējuma puse ir jāatrod un jānopelna. Producents ir uzņēmējs, kurš ražo kino produktu, viņam ar šo filmu ir jānopelna.

Pēc filmas uzņemšanas nevar gaidīt, ka filma būs pieejama visur, visiem un par velti. Bieži vien, diemžēl nav skaidras šīs nianses.”

Atgriešanās pie seriāliem

Dita Rietuma atzina, ka tieši pateicoties Covid-19 krīzei un ar to saistītajām pārmaiņām un piešķirtajam finansējumam ir bijusi iespēja pievērsties līdz šim aizmirstajam daudzsēriju filmas žanram, kas ir jaunums Nacionālajā Kino centra konkursos.

“Latvijas Nacionālajam kino centram būs 30 gadi. To 1991. gadā nodibināja kā Latvijas Nacionālo kinematogrāfijas centru. Un šo 30 gadu laikā seriāli – daudzsēriju filmas – tika atstāti televīziju pārziņā. Tas nozīmē, ka vienmēr ir bijis ierobežots finansējums kā arī tehniskie ierobežojumi, lai taptu kvalitatīvas daudzsēriju filmas, kādas, teiksim, tapa Rīgas Kinostudijas laikos 1980. gados. Var minēt Aloiza Brenča slavenos darbus “Ilgais ceļš kāpās”, "Zītaru dzimta" arī “Mirāža”. Tās ir populārākās daudzsēriju filmas Latvijas padomju kino pieredzē. Bija jāpaiet 30 gadiem, mums bija jāpiemeklē Covid-19, lai būtu iespējams atkal no jauna pievērsties seriāla kā kvalitatīvu daudzsēriju filmu veidošanai vai vismaz mēģinājumam to darīt. Viens ir šī Nacionālā kino centra iniciatīva, bet man ir ļoti simpātiska ir arī Jaunā Rīgas teātra iniciatīva – daudzsēriju filma “Aģentūra”, kas arī ir tomēr ļoti interesants piedāvājums mūsu līdzšinējā pieredzē,” norādīja Dita Rietuma.

Jau zināms, ka sākta daudzsēriju filmas “Emīlija. Latvijas preses karaliene” filmēšana, bet Dita Rietuma atgādināja, ka ir arī otrs seriāls, kas ir ticis finansēts. Tā ir romāna “Meklējiet sievieti” ekranizācija – producentes Artas Ģigas un režisoru Armanda Zvirbuļa un Dzintara Dreiberga veidots sociālpolitisks detektīvs par 1990. gadiem un Latvijas valsts koruptīvajām niansēm šajā laikā. Abus seriālus varēs skatīties gan televīzijā, gan arī filmu un seriālu straumēšanas platformās, stāstīja Dita Rietuma.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti