Zīle dzimusi Rīgā laikrakstu tirgotāja ģimenē. Savu pirmo augstāko izglītību viņa ieguva Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas fakultātē (1951.–1956.). Uzreiz pēc augstskolas kļuva par Rīgas pilsētas Tirdzniecības pārvaldes plānu daļas ekonomisti, bet 1963. gadā pārcēlās uz Rīgas kinostudijas plānu daļu, kur nodarbojās ar filmu ražošanas finanšu plūsmu un analīzi un tūlīt arī "saslima ar kino".
1965. gadā Zīle iestājās Maskavas kinoinstitūta scenāriju fakultātes neklātienes nodaļā, 1970. gadā to absolvēja un tikmēr jau bija dokumentālās filmas "Lauku ciemata jaunība" (1968., režisore Irina Mass) scenārija līdzautore.
1971. gadā Austra Zīle kļuva par scenāriju redkolēģijas locekli, un ar Vara Krūmiņa aktierfilmu "Kara ceļa mantinieki" (1971) sākās viņas filmogrāfija kā redaktorei.
Līdz pagājušā gadsimta 90. gadu sākumam Austra Zīle bija redaktore vairāk nekā 20 spēlfilmām, tajā skaitā bijusi arī divu scenāriju autore – Boļeslava Ruža filmai "Dunduriņš" (1974) un Ērika Lāča filmai "Ģimenes albums" (1978).
Strādājot kinostudijā, Zīle arī daudz rakstījusi periodikā un stāstījusi radioraidījumos par topošajām un jau gatavajām filmām, veidojusi filmu katalogus. Arī pēc kinostudijas pajukšanas Zīle turpināja rakstīt par kino un ne tikai.
2005. gadā iznāca viņas romāns "Krizantēmu laiks", "Sarunas aiz kadra" – kādreizējo kinostudijas kolēģu portretējums, kā arī 2015. gadā izdots romāns "Ieva dārza dziļumā" un citas grāmatas.
"Austra bija draudzīga, atsaucīga un asprātīga kolēģe, kuru urdīja idejas un spilgti risinājumi. Pateicamies par devumu Latvijas kultūrā un novēlam vieglu aizsaules ceļu!" teica Latvijas Kinematogrāfistu savienībā.
Izvadīšana sestdien, 14. augustā, pulksten 11 no Rīgas I Meža kapu kapličas, ievērojot Covid-19 pandēmijas dēļ noteiktos ierobežojumus.
