Režisora radīto filmu vidū ir gan Viljama Šekspīra lugas "Spītnieces savaldīšana" (1967), kurā galvenajās lomas bija Elizabete Teilore un Ričards Bērtons, kā arī "Romeo un Džuljeta" (1968), kurā galvenās lomas spēlēja Leonards Vaitings un Olīvija Hasija.
Dzefirelli divreiz nominēts ASV Kinoakadēmijas balvai "Oskars".
Dzefirelli dzimis 1923. gada 12. februārī kā tirgotāja ārlaulības dēls. Māte viņam deva uzvārdu "Zeffiretti", kas nozīmē "nelielas vēja pūsmas". Ierakstot dzimšanas apliecībā, pārrakstīšanās dēļ tas kļuva par "Zefirelli".
Oriģinālais vārds nāca no Mocarta operas ''Ideomenejs'' , un zēns izauga, lai pats kļūtu par operu iestudējumu autoru. Viņš uzveda vairāk nekā 120 operas iestudējumus Londonā, Milānā un Ņujorkā.
Dzefirelli sākotnēji studēja arhitektūru Florences universitātē, bet viņa izglītošanos pārtrauca Otrais pasaules karš. Kara laikā viņš cīnījās kopā ar pretošanās kustības dalībniekiem. Musolīni vadītie fašisti viņu noķēra, un no nāves Dzefirelli paglāba pusbrālis, kuru viņš nekad nebija redzējis.
Pēc kara Dzefirelli gribēja turpināt studijas, bet, noskatoties Lorensa Olivjē izrādi "Henrijs V" (1944), nolēma savu dzīvi saistīt ar teātri.
Teātrī Dzefirelli strādāja no 1945. līdz pat 1960. gadam, un savus teātra un operas iestudējumus uzveda no 50. gadu vidus. Pirmo filmu - "Spītnieces savaldīšana" viņš nofilmēja 60. gados. Pēc pāvesta lūguma Bēthovena 200. dzimšanas dienas atzīmēšanai 1970. gadā Dzefirelli uzveda "Missa solemnis".
Dzefirelli arī divus termiņus pavadījis Itālijas senātā, pārstāvot Silvio Berluskoni partiju "Forza Italia".
