Mūžībā aizgājis kinorežisors un rakstnieks Aivars Freimanis

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

81 gada vecumā mūžībā aizgājis kinorežisors un rakstnieks Aivars Freimanis, informē Nacionālā kino centra (NKC) vecākā referente Kristīne Matīsa.

Kino zinātniece Inga Pērkone par Aivaru Freimani
00:00 / 00:56
Lejuplādēt
 Kinorežisors dzimis 1936. gada 8. februārī Jelgavā. Beidzis Dobeles 1. vidusskolu, studējis Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē laikā no 1955. gada līdz 1957.gadam, kur viņa kursabiedri bija vēlākais kinokritiķis Vents Kainaizis, dzejnieks Imants Lasmanis, aktieris Uldis Pūcītis. Studiju laikā publicējies almanahā "Jauno Vārds", piedalījies Rakstnieku savienības jauno autoru seminārā. 

 

Studijas pārtraucis un strādājis par žurnālistu laikrakstā "Padomju Jaunatne". Kinorežisors Gunārs Piesis uzaicinājis Freimani piedalīties Rīgas kinostudijas organizētā scenāriju darbnīcā, bet drīz redaktore Aina Adermane piedāvājusi Freimanim rakstīt tekstus kinožurnāliem "Padomju Latvija".

Freimaņa debija režijā bija "Pilsēta paceļas spārnos" (1963). Pēc tam viņš veidojis filmas "Krasts" (1963), "Ceļamaize" (1963), "Gada reportāža" (1965), "Kuldīgas freskas" (1966), "Hepenings ar M.Z." (1987), "Ābols upē" (1974), "Puika" (1977), "Dzīvīte" (1989) un "Ligzda" (1995).

Vislabāk viņš pazīstams ar savām leģendārajām filmām – "Dzīvīte", "Puika" un "Ābols upē", bet viņa kontā ir arī virkne izcilu dokumentālo darbu, to vidū filmas "Lomi" un "Dzintara latvietis 87".

Freimanis bijis scenārija autors vai līdzautors visām savām spēlfilmām, arī lielākajai daļai dokumentālo filmu. Rakstniecībā viņš vairāk darbojies kā īsprozas autors. Pērn klajā nāca viņa pirmais romāns "Katls".

Kino zinātniece Inga Pērkone viņu raksturo kā Latvijai ļoti nozīmīgu kino personību ar ilgu un daudzpusīgu karjeru. "(..) Tas, ko Aivars Freimanis mums ir atstājis par 20. gadsimtu, tas vizuālais mantojums ir nenovērtējams."

Matīsa norāda, ka 2012. gadā Freimanis saņēma Nacionālā filmu festivāla “Lielais Kristaps” balvu par mūža ieguldījumu kinomākslā. Freimaņa spēlfilma "Ābols upē" iekļauta Latvijas Kultūras kanonā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti