Pasaules slavu aktrise guva, pateicoties lomai Federiko Fellīnī „Saldā dzīve”. Pat tie, kas filmu nav redzējuši, zina slavenākos kadrus no filmas kopā ar Marčello Mastrojani Trevi strūklakas ūdeņos. Zilacainā blondīne, saukta arī par „seksa dievieti”, bija apveltīta ar krāšņām sievišķīgām formām, ar kurām lepojās arī mūža pilnbriedā, kad augums mainījās. Ekberga jokojot sacīja: „Jā, nu esmu krietni lielāka nekā biju, nu un tad? Tas nav resnums, tā ir pilnveidošanās.”
Ekberga dzimusi Malmē astoņu bērnu ģimenē. Pamatīgas pārmaiņas viņas dzīvē sākās 1950 gadā, kad 19 gadu vecumā ieguva titulu ""Miss Zviedrija" un devās iekarot pasauli. Nekļuvusi par "Miss Visums", jaunā skaistule palika Amerikā modeļu biznesā un saņēma piedāvājumus filmēties nelielās lomiņās.
Panākumi atnāca piecus gadus vēlāk, kad viņa Itālijā Fellīnī filmā „Saldā dzīve” nospēlēja galveno lomu.
Ekberga iesakņojās Itālijā, filmēdamās vēl vismaz 20 dažādās filmās, tomēr neatkārtojot „Saldās dzīves” panākumus. Vēlāk kino piedāvājumi kļuva aizvien retāki līdz grandiozajai „atkalatnākšanai” ar kārtējo Fellīnī šedevru „Intervista” (1987). Tikai 2002. gadā Ekberga pilnībā izbeidza attiecības ar filmu industriju.
Agri pametusi Zviedriju, Ekberga vairākkārt iegriezās dzimtenē, taču filmēšanās piedāvājumus augstprātīgi noraidīja. Viņu aicināja piedalīties pirmajā zviedru filmā, kuru 1965. gadā uzņēma Bo Viderbergs. Taču zvaigzne nosauca Viderbergu par amatieri un no lomas atteicās… Vēlākos gados dzimteni viņa apmeklēja arvien retāk un nelabprāt ielaidās par to sarunās, aizbildinoties, ka Zviedriju pametusi pirms vairākiem gadu desmitiem. Vaicāta, kad varētu atgriezties Zviedrijā, aktrise 2005. gadā zviedru presei esot sacījusi, ka līdz savai nāvei vairs neplāno to apmeklēt, taču vēlas tur būt apglabāta.
