Žans Liks Godārs ir viens no nozīmīgākajiem un radikālākajiem Francijas kino "jaunā vilņa" (La Nouvelle Vague) pārstāvjiem un kino valodas reformētājiem. Godārs ir arī viens no savdabīgākajiem franču kino režisoriem, kura daiļradi raksturo nepārtraukti jaunu vizuālu, tematisku un formālu risinājumu meklējumi. Viņa filmās kino teorija un estētika, kā arī kino valodas nianses rod interesantu un neparastu saskaņu ar sižetu. Darbs ar skaņu, krāsas sublimācija, dokumentālā materiāla iekļaušana spēlfilmās, oriģināli montāžas un apgaismojuma risinājumi, tipogrāfisku elementu iekļaušana uz ekrāna ir dažas no autora rokraksta sastāvdaļām.
Kā Godāram veltītajā Nacionālās enciklopēdijas šķirklī atzīmē Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma, Godāra radošā darbība iedalāma vairākos posmos, kurus ietekmējusi arī viņa politisko uzskatu maiņa. Kā nozīmīgākais Godāra devums kinorežijā izceļamas 20. gadsimta 60. gados tapušās filmas, kurās spilgti iezīmējas modernisma elementi. Godārs aktīvi darbojās arī 21. gadsimtā, saglabājot kino valodas reformatora un radikāla autora statusu.
Starp pazīstamākajiem Godāra kino darbiem izceļamas lentes "Līdz pēdējam elpas vilcienam" (À bout de souffle, 1960), "Nicinājums" (Le Mépris, 1963), "Mazais kareivis" (Le petit soldat, 1960), "Sieviete ir sieviete" (Une femme est une femme, 1962), "Dzīvo savu dzīvi" (Vivre sa vie, 1962), "Karavīri" (Les carabiniers, 1963), "Autsaideru banda" (Bande à part, 1964), "Trakais Pjero" (Pierrot le fou, 1965), "Ķīnieši" (La Chinoise, 1967), "Weekend" (Weekend, 1967), "Viss ir labi" (Tout va bien, 1972), "Kaislība" (Passion, 1982), "Vārds – Karmena" (Prénom Carmen, 1983), "Detektīvs" (Detective, 1985), "Esi sveicināta, Marija" (Je vous salue, Marie!, 1985).
2010. gadā Godāram piešķīra goda "Oskara" balvu "par kaismīgumu, konfrontāciju un jauna veida kino radīšanu". Godāra filmas tikušas pirmizrādītas nozīmīgākajos Eiropas festivālos un saņēmušas balvas, piemēram, Kannu kinofestivālā apbalvotas filmas "Ardievas valodai" (2014) un "Bilžu grāmata" (2018). Viņš ieguvis vairākus Francijas augstākos kino apbalvojumus – goda Cēzara balvu – 1987. un 1998. gadā.
"Godāra darbi, kas definējuši 20. gadsimta 60. gadu kino modernisma estētiku, bijuši un turpina būt intensīvs akadēmiskās izpētes objekts, viņam veltītas desmitiem monogrāfiju un pētījumu," norāda Dita Rietuma.
Godārs ietekmējis daudzus nozīmīgus režisorus – autorus gan Eiropā, gan ASV. Režisora Kventina Tarantīno filmu producēšanas kompānija "A Band Apart Films" nosaukta par godu Godāra filmai "Autsaideru banda".
"Žans Liks Godārs, lielākais ikonoklasts starp jaunā viļņa režisoriem, radīja radikāli modernu, intensīvi brīvu mākslu. Mēs zaudējam nacionālo dārgumu, ģēniju," atvadu vārdos vietnē "Twitter" norādīja Francijas prezidents Emanuels Makrons.
Ce fut comme une apparition dans le cinéma français. Puis il en devint un maître. Jean-Luc Godard, le plus iconoclaste des cinéastes de la Nouvelle Vague, avait inventé un art résolument moderne, intensément libre. Nous perdons un trésor national, un regard de génie. pic.twitter.com/bQneeqp8on
— Emmanuel Macron (@EmmanuelMacron) September 13, 2022
Žans Liks Godārs sabiedrisko mediju arhīvā:
