Baldonē kino rādīšanas tradīcijas aizsākušas jau pagājušā gadsimta 50. gados. Pašreizējā kinoteātrī pirmais seanss noticis 1987. gadā. Šodien jaunās filmas daudz ātrāk var redzēt galvaspilsētā, tomēr pavisam iztikt bez kino Baldonē nevarot.
„Vispār kino es skatos ļoti bieži, mēnesī 2-3 reizes braucu uz kino, bet šeit es ļoti reti kādu filmu apskatos,” saka baldonietis Kurts.
Lai gan, ejot līdzi laikam, iegādāti arī mūsdienīgāki atskaņotāji, gluži tāpat kā pirms daudziem gadu desmitiem vairums filmu tiek rādītas no lielajiem 35 mm ruļļiem, tomēr tās dabūt kļūst aizvien grūtāk.
„Pašlaik jau ir tāda situācija, ka es varu ņemt tikai to, ko man piedāvā. Ja viņiem ir vairāk to kopiju, tad arī tāda Baldone dabū ātrāk filmiņu parādīt saviem skatītājiem, ja mazāk, tad priekšroka tiek dota lielajām pilsētām, un mums ir jāgaida,” situāciju skaidro Gunārs Zeiferts, Baldones kinoteātra direktors.
Jau kopš pagājušā gada Holivudas jaunās filmas tiek ierakstītas digitālajā formātā, un arī kinoteātriem nepieciešama digitalizācija. Lielajās pilsētās, kur ir kino, tā arī notiek, bet mazo novadu kinoteātru dienas jau ir skaitītas.
„Es nezinu, diezgan strauji viss iet uz leju. Varbūt gadu [vēl noturēsies]. Īstenībā viss atkarīgs no tā, cik ātri digitalizēsies lielie kinoteātri. Ja viņi digitalizēsies, mums būs neizdevīgi sūtīt 35 mm kopijas,” rēķina SIA''Acme Film'' marketinga menedžeris Aleksandrs Dubaņevičs.
Baldones domes izpilddirektore Ilze Simsone saka: „Baldones kinoteātris un digitalizācija nebūs iespējami, tāpēc ka pašvaldībai nav tādu līdzekļu, lai varētu tik dārgu projektu atļauties”
Kā pēdējais cerību salmiņš paliek projekti. Pašvaldībā ir gatavi kinoteātri pārbūvēt par kultūras centru, un, ja izdosies piesaistīt Eiropas naudu, varbūt izdošoties saglabāt arī senās kino tradīcijas Baldonē.
