Maskavas starptautiskā kinofestivāla konkursā iekļauta Jāņa Norda jaunākā filma

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Maskavas starptautiskā kinofestivāla 40.jubilejas gadā galvenajai konkursa skatei šogad atlasīta Jāņa Norda jaunākā spēlfilma “Ar putām uz lūpām”. Turklāt pirmoreiz pēdējo 30 gadu laikā Maskavā tiek demonstrēta tik plaša Baltijas filmu programma.

Maskavas starptautiskais kinofestivāls ir viens no vecākajiem pasaulē. Šogad šis A klases festivāls sākas ceturtdien, 19.aprīlī, bet pirmoreiz tas noticis 1935.gadā, kad žūrija strādāja Sergeja Eizenšteina vadībā. Tomēr regularitāti festivāls iedibinājis kopš 60.gadu sākuma un tikai 1999.gadā kļuva par ikgadēju pasākumu. Kopš tā laika, jau gandrīz 20 gadus, festivāla prezidents ir starptautiski pazīstamais krievu režisors un aktieris Ņikita Mihalkovs, bet festivāla programmas veidotāju komandu vada divi kinokritikas un teorijas profesionāļi, kas labi pazīst arī Latviju un tās kino, – festivāla programmu direktors šobrīd ir Kirils Razlogovs, bet atlases komisijas priekšsēdētājs – Andrejs Plahovs.

Kā informēja Nacionālā kinocentra pārstāvji, Maskavas kinofestivāla galvenajā konkursa programmā šogad kopā ar Jāņa Norda spēlfilmu “Ar putām uz lūpām”, kas tapusi studijā “Tasse Film”, iekļautas vēl 15 pilnmetrāžas spēlfilmas no Itālijas, Francijas, Beļģijas, ASV, Norvēģijas, Korejas, Jaunzēlandes, Kazahstānas, Armēnijas, Turcijas, Uzbekistānas un citām valstīm.

Žūrijā, kuru vadīs itāļu producents Paolo del Broko, strādās vācu aktrise Nastasja Kinski, režisore Anna Melikjana (Krievija), aktieris Džons Sevidžs (ASV) un režisors Ljans Cao (Ķīna).

Galvenajā konkursa skatē žūrija apbalvos labāko filmu, labāko režiju un labākos aktierdarbus, savas balvas pasniegs arī pasaules un Krievijas kinokritiķi. Režisora klātbūtne seansos ir festivāla reglamenta nosacījums: Jānis Nords uz Maskavu dodas 21.aprīlī.

Viena no festivāla īpašajām programmām (blakus, piemēram, Ingmara Bergmana simtgadei veltītajai 20 filmu retrospektīvai “Bergmans. Zināmais un nezināmais”) ir filmu skate “Baltijas valstu kino gadsimts”, kurā iekļautas dažādu gadu filmas – gan kinoklasika, gan jaunāko laiku filmas.  

Latviju šajā programmā pārstāv Aika Karapetjana jaunākā spēlfilma “Pirmdzimtais” (2017) un Rolanda Kalniņa klasiskā spēlfilma “Ceplis” (1972) atjaunotā versijā.

Latvijas studija “Lokomotīve” un producents Roberts Vinovskis ir arī viens no kopražojuma partneriem igauņu spēlfilmā “Lomu spēles / Teesklejad” (2016), kurai mūziku rakstījis Latvijas komponists Kārlis Auzāns.

Dokumentālā kino programmā “Brīvā doma” viena no 14 atlasītajām filmām ir astoņu valstu kopražojums ar Latvijas studijas "VFS Films" līdzdalību, lietuviešu režisora Arūna Mateļa dokumentālā filma “Brīnišķīgie lūzeri. Cita pasaule”, kur nopietnu operatora darbu ieguldījuši Latvijas operatori Ivars Zviedris un Valdis Celmiņš (Latvijā filmas pirmizrāde 27. aprīlī).

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti