Šī ir cita realitāte, citas sajūtas, ko iespējams gūt, tikai strādājot ar filmiņu fotoaparātu, kas pašam jāuzvelk. "Tas, ka visu izdaru pats, man ir ļoti svarīgi. Pats attīstu filmiņu, pats nokopēju bildi. Tā ir tā sajūta, kas, strādājot ar digitālajām fotogrāfijām, kādu laiku bija zudusi, tas ir tas brīnums. Digitālās fotogrāfijas arī priekš manis ir brīnums, jo neesmu spēcīgs fiziķis vai eksakts cilvēks. Bet šeit tas brīnums - kā sarkanajā gaismā redzu, kā tas attēls parādās uz papīra, kā nāk ārā. Viss process ir tas, kas pievelk," saka Mārtiņš Lablaiks.
Iespējams, vērojot bildes, kāds pasmaidīs, lasot stāstošos nosaukumus par vietām, kurās it kā nekas nenotiek, bet kurās fotogrāfs tvēris sev būtiskas sajūtas un gaismēnu ritmus. Šī fotosērija esot sākusies ar krūmiem
"Latvijā sanāk tā - ja gribi fotogrāfēt ainavu, tad fotografē pārsvarā krūmus, jo mums pārsvarā vide ir krūmaina, tikai pēdējā laikā sāk attīrīties. Un tad tu nolem, ka krūmus nefotografēsi, bet aizbrauc uz ārzemēm un sāc redzēt krūmus, un tev gribas nofotografēt tos krūmus, tie sāk bildēs veidot ritmus, līnijas, kompozīcijas. Citi cilvēki dīvaini izturas, ka tu stāvi, pieaudzis vīrietis, ar kameru un fotografē viņu pastaigu vietu," stāsta Mārtiņš Lablaiks.
Jautāts, kāpēc ir vēlme atgriezties pie melnbaltā foto, fotogrāfs Valdis Brauns saka: "Mēs visu laiku ar melnbalto esam strādājši, Mārtiņš arī. Patīkami, ka kopējis ar palielinātāju, ka nepamet to foto sūtību. Klasiskā Latvijas fotogrāfja, viens no virzieniem."
"Es skatos - ieguldīts daudz darba un līdzekļu, retušēts, smalks darbs, kā senos laikos. Tas viss - vannasistaba ar palielinātāju, tas ir sen beidzies, viss tagad tikai digitāli," paž Mārtiņa Lablaika kolēģis Latvijas Mākslas akadēmijā, mākslinieks Ojārs Pētersons.
Kā jau iepriekš atklāja Mārtiņš Lablaiks, fotogrāfijas, kas redzamas izstādē, sāka tapt pirms septiņiem, astoņiem gadiem Lielbritānijā. Fotogrāfam tad arī radusies doma fotografēt noteiktā stilā, izmantojot klasisko šaurfilmu fotokameru un vienu nemainīgu objektīvu, pieskaņojoties noteiktam standartam, kas ierobežo un tajā pašā laikā atvieglo uzņemšanu.