Simbolisko nosaukumu izstādei piešķīrusi galerija, sasaucoties trīs iemesliem. Pirmkārt, ekspozīcija iekārtota netradicionāli – šoreiz izstādes darbi nav sastopami pie ierastās izstāžu sienas, bet gan meklējami un paredzamāk vai negaidītāk atrodami "Istabas" telpās “Visur”. Otrkārt, izstādes tēma – portrets. Portrets, ko autora fotokamera saskatījusi “Visur” – gan ūdenī, ugunī, gan piepēs, sūnās, mākoņos… Treškārt, nu jau kuro gadu desmitu pats Marģers ir atrodams “Visur”, ar savu kameru klātesot un fiksējot Latvijas mākslas notikumus, nu jau kļūdams par laikmeta zīmi un leģendu.
Marģers Martinsons regulāri rīko personālizstādes, sasniedzot šai jomā neticamu ražīgumu – pa pāris oriģinālām personalizstādēm atklājot teju ik mēnesi visdažādākajās vietās. “Uzstādīt pa kādam sava veida Ginesa rekordam” ir bijis patstāvīgs vilinājums Marģera dzīvē un daiļradē. Ko pārsteidzošu fotomākslinieks sola sagaidīt arī šai reizē, zīmīgi piemetinot “mans giness 77. istaba”, sīkāku skaidrojumu viltīgi paturot noslēpumā.
Savu izvēli galerijā "Istaba" eksponēt portretus autors komentē: “Kā gan citādi!? Šī taču ir vieta, kur Teātra fotoateljē laikos tapuši fotoportreti 40 gadus pēc kārtas,” ar savu izstādi vēlēdamies mudināt cilvēkus vērīgāk ieskatīties dabā un apkārtnē.
Galerijas „Istaba” vadītāja Linda Lūse skaidro iemeslus, kāpēc ekspozīcijai ir dots šāds nosaukums:
Marģers Martinsons dzimis 1939. gada 5. jūnijā Valkā. 1962. gadā beidzis Bulduru Dārzkopības tehnikumu. 1974. gadā – Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Agronomijas fakultāti. 1981. gadā kā kino-foto režisors pabeidzis Maskavas Valsts kultūras institūtu (MGIK). Darbojies žurnālistikā. 1962. gadā dibinājis fotoklubu Jelgavā, bijis tā vadītājs (1967.–1969.). 1967. gadā bijis pirmais fotokluba „Rīga” algotais vadītājs. 1976. gadā dibinājis slaidfilmu studiju "Kvants" (A. Popova radiorūpnīcas paspārnē Rīgā). No 1976.līdz 1978. gadam strādājis Rīgas kinostudijā kā dokumentālo filmu redaktors. 1978. gadā kā fotokorespondents sācis strādāt telegrāfa aģentūrā „Latinform”, kam pateicoties 1981. gadā nokļuvis Baikāla–Amūra maģistrālē triecienceltnes “Bam” latviešu vienībā, kur nostrādājis 12 gadus. Tālajā Sibīrijas Burjatijā foto-kino mākslas jomu mācījis arī citiem, pats būdams “Bam” speciālkorespondents. 1988. gadā uzņemts Latvijas Fotomākslas biedrībā (vēlāk – Latvijas Fotomākslinieku savienība). Kopš 2008. gada – aktīvs Jūrmalas fotostudijas „Aspazija” biedrs.
