Kultūras ziņas

Juris Kļaviņš nosvinējis dubultsvētkus

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Jāņa Deinata fotoizstāde «-šie»

Mākslas stacijā «Dubulti» atklāj Jāņa Deinata fotoizstādi «-šie»

Baltijā un Ziemeļeiropā vienīgā izstāžu telpa, kas atrodas funkcionējošā dzelzceļa stacijā, mākslas stacija “Dubulti” otrdien, 30. aprīlī, vakarā skatītājiem atklāj jaunu ekspozīciju – fotogrāfa Jāņa Deinata personālizstādi ar sešdesmit jauniem attēliem.   

Mākslas stacijā “Dubulti” uzplaukuši fotogrāfa Jāņa Deinata mirkļu notvērumi. Mūsu dzīve ir iluzora, uzskata autors, katram savs priekšstats par realitāti, atkarīgs, no kāda rakursa uz to skatās un cik dziļi tver pasauli.

“Jā, man patīk dabu fotografēt, tieši dabā skatoties, mēs varam netiešā, nepastarpinātā veidā redzēt to, kas mūs visus ietekmē daudz vairāk nekā cilvēku noteikumi, kas ir radīti. Tie ir dabas likumi,” skaidroja Deinats.

“Mēs esam tik sīka struktūra visā, kas mums ir visapkārt. Skatoties šajos dabas likumos, var redzēt, kas ir “– šie”. “- šie” ir mirušie, dzimušie, atnākušie, aizgājušie, bet patiesībā, ja paskaties distancēti uz to visu, tad “– šie” ir tik nebūtiska lieta…

Skaties dabā, viss šķiet nebūtisks līdz brīdim, kamēr uz viņu nepaskaties personiski,” sacīja Deinats.

Izstādes kuratore Inga Šteimane stāstīja, ka “nominējot reiz Purvīša balvai Jāni, es viņu nosaucu par dzimtenes mākslinieku, es uzskatu, ka tā ir dzimtenes māksla labākajā veidā, ar šo postmoderno, ironisko stilizāciju, kas neļauj sajaukt, kurā gadsimtā, kurā laikmetā tā tapusi, tā ir dzimtenes māksla”.

Izstādes nosaukumā Jānis Deinats izmanto vārdu izskaņu “-šie”. Tikpat labi tie var būt uzplaukušie, atnākušie vai palikušie.

Fotomākslinieka pasaules vērojumā dominē daba – augu tuvplāni, to majestātiskā varenībā, vai numeroloģiskās ainavas, ļaujot katram skatītājam izjust vai izdomāt savu stāstu, reizēm vārdos nepasakāmo.

“Es uzskatu, ka Deinatam ir tāds mūsdienu Purvīša potenciāls, ļoti labi var redzēt šajā zālē, šajās numeroloģiskajās ainavās, kurās viņš klasisku pavasara ainavu ar sniegu, kādu būtu varējis uzgleznot arī Purvītis, apvieno ar savu, to ironisko joku skatu, sakritību skatu uz pasauli. Piemēram, ainava ar četrām sniega čupiņām, tas raksturo Deinatu, ka no vienas puses ir liegā, maigā, diezgan sentimentālā attieksme gan pret bildi, gan pret ainavu, bet no otras puses viņš tur sevī to individuālo komentāru par visu, viņam tas izlaužas kā joki, ironija,” atklāja Šteimane.

“Šī izstāde ārkārtīgi patīk. Liela loma ir profesionālai perfekcijai. Ir ārkārtīgs perfektums tieši attēla ziņā labi saskatāmās ārkārtīgi skaisti ar asumiem un izplūdumiem spēlējošās fotogrāfijas, cilvēkiem ir estētiska bauda tās vērot, arī tīri tehniska interese, kā tas dabūts gatavs. Daudzi grib pieskarties šai superrealitātei ar rokām,” norādīja Inga Šteimane.

“Man liekas, ka Jāņa fotogrāfijas ir kaut kas konģeniāls ar Ziedoņa pieeju. Tieši "Kurzemītē".  Es redzu, ka ir līdzīgas pieejas, ka visu nomet un iet dabā ar savu instrumentu. Atbrīvo prātu, atbrīvo izjūtas un tver tiešo pārdzīvojumu un no tā veido šo stāstu,” uzskata Šteimane.

“Otra paralēle - tās ir dzimtenes āres, mazpilsētas un daba, vai pilsēta, ko Jānis bildē. Viņš bildē nevis, kā norādīts tūristu ceļvežos, viņš atrod savu neviena nepamanīto stūrīti, no kura skatoties mēs pavisam citādi ieraugām,” viņa piebilda.

Maija un jūnija vidū mākslas stacijā “Dubulti” notiks vairākas tikšanās ar Jāni Deinatu un radošā darbnīca bērniem.

Kino, foto un TV
Kultūra
Jaunākie
Interesanti