Pēc kodolkatastrofas, kuras rezultāta radioaktīvie izmeši piesārņoja Ukrainu, Baltkrieviju, Krieviju un daļu Eiropas, no tuvākajām pilsētām un ciematiem tika evakuēti vairāk nekā 336 tūkstoši iedzīvotāju. Šobrīd Zona ir atzīta par aizsargājamu teritoriju. Zonu drīkst apmeklēt tikai ar oficiālu iestāžu atļauju, un apmeklējuma laiks ir ierobežots, lai neapdraudētu veselību.
Lai izpētītu, kāda ir dzīve pēc pasaules gala, filmēšanas grupa nelielā sastāvā četras reizes devās uz Zonu - teritoriju, kas atrodas vistuvāk atomelektrostacijai. Ekspedīciju laikā filmēšanas grupa sastapa tā dēvētos samoselus - iemītniekus, kuri nelegāli dzīvo Zonā. Pārsvarā tie ir gados veci ļaudis, kuri pēc katastrofas atteicās evakuēties, un tiek lēsts, ka Zonā ir ap 400 samoselu. Zonas pārvaldes iestādes neoficiāli ir atļāvušas vecāka gadagājuma iedzīvotājiem palikt savās mājās, taču jauniem cilvēkiem šeit dzīvot nav atļauts.
Filmas galvenais varonis ir Igors - trīsdesmitgadnieks ar divām augstākajām izglītībām; viņš nelegāli dzīvo Černobiļas Zonā jau septiņus gadus. Mūsdienu dzīves realitāte, sākot ar komfortu un beidzot ar politiku, šeit ir ļoti attālināta, un šķiet, ka Igors dzīvo uz citas planētas. Viņš apmeties uz dzīvi vienā no pamestajām mājām un, lai nodrošinātu savu eksistenci, ir uzbūvējis primitīvu ģeneratoru, iet medībās, zvejo. Rūpju nomāktajam pilsētniekam šeit ir paradīze zemes virsū – visapkārt ir neskarta, pasakaini skaista daba, kas īsā laikā ir pārņēmusi visu, kam nepieskaras cilvēka roka. Taču, iespējams, tā slēpj sevī nāvējošo radiāciju – bez īpašām ierīcēm to nevar ne redzēt, ne citādi sajust. Igorā vienlaicīgi ir gan harmonizējošs miers un pārlaicīga spriedze, gan eksistenciāls dzīves būtības noslēpums. Viņam apkārt ir Černobiļas ciemu vecie iedzīvotāji, kuri dzīvo savu nereālo Atlantīdas dzīvi. No kā bēg Igors šajā atsvešinājuma zonā, pakļaujot savu dzīvību riskam? No civilizācijas, no sabiedrības, no tuviniekiem?
Filma "Neredzamā pilsēta" pirmizrādi piedzīvoja 2014. gada oktobra nogalē. 2015. gadā filma Austrijas filmu festivālā "Let’s CEE" saņēma žūrijas speciālbalvu.
Filmas režisors un scenārija autors Viesturs Kairišs, operatori - Gints Bērziņš (LGC), Andrejs Rudzāts (LGC), montāžas režisore Andra Doršs, skaņu režisors Aleksandrs Vaicahovskis, producents Guntis Trekteris.
