Pētera Krilova pilnmetrāžas dokumentālās filmas “Uz spēles Latvija” atslēgas kods ir gada skaitlis 1949. Šajā gadā ir piedzimis filmas režisors. Viņa stāsts par tēvu cieši savijas ar Padomju Latvijas čekistu viltīgo spēli pret zviedru-angļu-amerikāņu izlūkdienestiem.
Sešdesmitajos gados ar čekas līdzdalību Latvijā tapa grāmata, pēc kuras motīviem 1967.gadā tika uzņemta arī aktierfilma “Kad lietus un vēji sitas logā”, kā arī pseidodokumentāls TV seriāls “Spēle”. Filma stāsta par cilvēkiem, kuri dažādu iemeslu dēļ ir kļuvuši par šīs “spēles” dalībniekiem.
„Izmantojot diezgan daudz kontaktus, arī kaut kādus spiedienus un, protams, ļoti ciniskus eksekūcijas paņēmienus, tūlīt pēc kara, faktiski jau 1944. gadā slepenie dienesti Padomju Savienībā, respektīvi, KGB sevišķi Latvijā no Baltijas valstīm visvairāk radīja viltus patriotu tīklu, kas provocēja gan ārzemju izlūkdienestus, gan arī nacionālos patriotus, kas nelegāli darbojās Latvijas teritorijā, iesaistīties Latvijas atbrīvošanā tuvākajā nākotnē,” LTV raidījumā „Rīta Panorāma” filmā atklāto spēli raksturo Pēteris Krilovs.
Filmēšanas grupa vairāku gadu garumā ir vākusi unikālus dokumentus, liecības, čekas apsūdzību materiālus un intervijas ar notikumu lieciniekiem un ekspertiem. Čekas sausās un skarbās nopratināšanas protokolu lapas filmā atdzīvinātas melnbaltās plastilīna animācijās un tās izstāsta baisu, bet līdz šim maz zināmu stāstu par slepenu spiegošanas karu.
Pēteris Krilovs piekrīt vērojumam, ka filmā jūtama arī ironijas deva.
"Saprotiet, ir pagājis tik daudz gadu. Runāt par to tādā traģiski, sērīgi psiholoģiskā toņkārtā ir mazliet tā kā par vēlu. Daudz kas jau ir nokavēts," norāda režisors.
Savukārt pulksten 23.15 LTV1 ēterā būs skatāma atjaunotā versija režisora Aloiza Brenča aktierfilmai “Kad lietus un vēji sitas logā”. Dramatiskās piedzīvojumu filmas pamatā ir Arvīda Griguļa tāda paša nosaukuma dokumentālais romāns.
Filmā atainotie notikumi risinās pēckara gados, un galvenā sižeta līnija saistās ar Leinasara darbību - viņš ir no ārzemēm iesūtīts izlūkdienesta darbinieksm kura uzdevums ir nodibināt sakarus ar Karnīša vadīto mežabrāļu grupu. Uzdevums nav viegls, jo arī Karnīša vīri nav mazie bērni, kas uzticas katram. Cīnoties ar ārējiem apstākļiem, neveiksmīgi cenšoties stāties sakaros ar Karnīti, satiekoties ar dažādiem cilvēkiem, iepazīstot viņus, Leinasars pamazām pārliecinās, ka viņa situācija ir bezcerīga. Liela nozīme viņa notikumu vērtējumā ir Veltai, kas liek Leinasaram tuvināties dzīvei, kas ir ap viņu.
