LTV rādīs filmas par Berlīnes mūra krišanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Šogad aprit 25 gadi kopš kritis Berlīnes mūris. Lai atzīmētu šo politisko notikumu, kas ietekmēja arī Latviju ceļā uz neatkarības iegūšanu, LTV1 ēterā 2., 4. un 9. novembrī būs skatāmas filmas, kas saistītas ar Berlīnes mūri un Aukstā kara periodu Eiropā.

Par Berlīnes mūra krišanu tiek uzskatīts 1989. gada 9. novembris. Mūsdienās no 155 km garā Berlīnes mūra ir palicis tikai trīs kilometru garš posms, kurš saglabāts kā vēsturiska liecība par Aukstā kara laiku.

Svētdien, 2.novembrī, pulksten 21.40 būs skatāma Vācijā tapusī Georga Māsa un Juditas Kaufmanes uz patiesiem notikumiem balstītā psiholoģiskā drāma “Dubultā dzīve”, kur mātes lomu atveido leģendārā aktrise Līva Ulmane.

Eiropa, 1990. gads. Nupat kritis Berlīnes mūris. Katrīne, kas pēdējos divdesmit gadus dzīvo Norvēģijā, ir „kara bērns” – dzimusi norvēģu sievietei un vācu okupācijas kareivim. Viņas dzīve šķiet mierīga un piepildīta – vīrs, meita, mazmeita un māte. Taču, kad ierodas advokāts, kas aicina liecināt kara bērnu pusē prāvā pret Norvēģijas valsti, Katrīne pretojas. Soli pa solim atklājas arvien smagāki noslēpumi, līdz Katrīnes ģimene uzzina, ka visa viņu dzīve ir balstīta melos. Kas izrādīsies spēcīgāks – kopā nodzīvotā dzīve vai meli, kas to caurvijuši?

4. novembra vakarā pulksten 22.05 LTV1 skatītājiem būs iespējams atsvaidzināt zināšanas par vēsturiskajiem notikumiem, skatoties dokumentālo filmu „Berlīne: sašķeltās pilsētas hronika.” Tas ir stāsts par Berlīnes sadalīšanas vēsturi pēc Otrā pasaules kara. Notikumi 1961. gadā, kad Berlīnes vidū pēkšņi sākt celt mūri, izposta ģimenes un liedz radiniekiem satikties desmitgadēm ilgi. Daudzi mēģinājumi bēgt pāri mūrim beidzas ar apšaudēm un bēgļu nāvi. Savstarpēji saistītu notikumu virkne pasaulē, kā arī pretošanās kustību aktīvistu centieni ļauj pilsētai 30 gadus vēlāk atbrīvoties no mūra žņaugiem.

Berlīnes mūra krišanas dienā, 9. novembrī pulksten 21.40 Latvijas Televīzija demonstrēs godalgoto Volfganga Bekera drāmu „Ardievu, Ļeņin!”, kas ļaus uz politiskajām pārmaiņām paraudzīties caur sirsnīgu un humoristisku prizmu.

Ir 1989.gada oktobris. Kopš Aleksa tēvs atstājis ģimeni, par mātes jauno mīlestību kļuvis Vācijas Demokrātiskās Republikas (VDR) režīms un kaislīga cīņa pret dzīves mazajām netaisnībām. Taču māte piedzīvo sirdslēkmi un krīt komā uz vairākiem mēnešiem. To laikā politiskā situācija sagriežas kājām gaisā. Kad Alekša māte atmostas, ārsts brīdina – viņas sirds ir tik vāja, ka mazākais pārdzīvojums var beigties ar nāvīgu lēkmi. Aleksis apņemas no mātes slēpt, ka kritis Berlīnes mūris un sociālistiskais režīms. Septiņdesmit deviņos ģimenes dzīvokļa kvadrātmetros sociālistiskā Vācija turpina pastāvēt, kamēr aiz loga lavīnveidīgi iestājas jaunā realitāte.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti