Panorāma

Atvadoties no gleznotājas Džemmas Skulmes

Panorāma

Par godu valsts svētkiem Rīgas pilī notiek svinīgā pieņemšana

LTV filma "Māras pusē" piedzīvo pirmizrādi Tukumā

LTV filma «Māras pusē» piedzīvo pirmizrādi Tukumā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Svētku priekšvakarā pirmizrādi piedzīvojusi Latvijas Televīzijas filma “Māras pusē”. Gada garumā Latvijas Televīzijas filmēšanas grupa dokumentējusi dzejnieces dzīvi, darbu, radošo procesu un atklājusi personības šķautnes, kas ne plašākai sabiedrībai, ne arī filmas autoriem līdz šim nav bijušas zināmas. Filma skatītāju vērtēšanai pirmoreiz nodota “Māras pusē” - Tukumā.  

Tukums un Tukuma kultūras nams filmas pirmizrādei nav izvēlēts nejauši, Māra Zālīte saka, ka šī ir Māras puse – Tukums un Slampe ir vietas, kur Māras Zālītes dzimtas saknes sniedzas dziļi daudzās paaudzēs.

"Māras pusē" atklāj arī to, ko dzejniece sabiedrībai līdz šim nebija atklājusi.

“Māras pusē, tā ir pārsvarā mana lauku māja un tā vide, kur es nevienu žurnālistu līdz šim neesmu laidusi, un šī būs pirmā reize, kad es atklāju, kur es dzīvoju, ko es daru,” atklāja Māra Zālīte.

Zāles beigās labāka redzamība. Tā saka pirmizrādes viesi – gan tukumnieki, gan Māras Zālītes radi un draugi, kas sanākuši skatīt ne vien filmu, bet arī tautas dzejnieci vaigā. Un dzejniece visus sveicina ar sirsnīgu smaidu.

Filmas uzņemšana notikusi gada garumā, un filmējot atklājušās personības šķautnes, kas bijušas pārsteigums arī filmas autoriem.

“Es arī to ieraudzīju tikai tagad, filmējot filmu, un viņā dzīvo tāds mazs, nešpetns velniņš iekšā, kuram patīk, kā viņa pati saka, kaitināt Suņpurni, tāpēc jau bija visi šie Atmodas laika dzejoļi, tāpēc ir traki braucieni ar džipu, pastaigas ar suņiem, jā, viņai gribas tādu azartu. Viņa ir azartiska, piedzīvojumus meklē,” stāstīja filmas “Māras pusē” režisore Zita Kaminska.

Filmas scenārija autore Ilze Strenga ar dzejnieci iepazinās 1977. gadā, bet arī viņai filmas tapšanā netrūka pārsteigumu.

“Es nezināju par Māras slavenajiem – nu jau filmā viņi būs slavenie - kokiem, pie kuriem viņa piekļausies un kuri ir izsūtītajiem, viņas vecākiem, vecmāmiņai īpaši iestādīti,” stāstīja Strenga.

Katram iestādīja vienu piemiņas koku

“Iespējams, mums ir izdevies noķert tās viņas radošās šaubas, cik ilgs ir process pie radošā rezultāta. Tas ne vienmēr ir acumirklī, tas atnāk pēc milzīga rakstīšanas brīža,” sacīja Strenga.

Dzejniece filmā atklāj, ka viņas darba mūžā ir daudz neizskaidrojamu sakritību. Piemēram, librets rokoperai Lāčplēsis rakstīts 1986.gadā .

“Man vēl tagad ir ērkšķis sirdī - kad Lāčplēsis bija uz skatuves, tad bija recenzijas, ka Zālīte ir konjunktūriste, bet librets tika rakstīts 1986.gadā, vēl tagad sirds sažņaudzas no pārestības,” atklāja Zālīte.

 “Esmu ļoti pateicīga filmēšanas grupai un Latvijas Televīzijai, ka viņi izdomāja tādu filmu taisīt. Tā filma būs par tādām nepazīstamām, plašākai sabiedrībai nepazīstamām teritorijām,” atklāja dzejniece.

Pirmizrādi Latvijas Televīzijas ēterā filma piedzīvos valsts svētkos – pēc “Panorāmas”.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti