"Karš Ukrainas austrumos ilgst vairāk nekā Pirmais un Otrais pasaules karš. Februāra beigās būs jau seši gadi. Taču ikdienā tas ir pazudis no laikrakstu virsrakstiem un dienas galvenajām aktualitātēm. Konflikts turpinās, un turpinās arī dzīve. Ukraiņi ir noguruši no nemitīgā stresa un neskaidrības. Kādas sekas atstājis sešu gadu konflikts? Kā dzīvo un ko domā ukraiņi frontes tuvumā? Kādēļ nav iespējams pielikt punktu šim karam?" rakstīts filmas anotācijā.
Filmēšanas grupa piecas reizes pēdējā gada laikā devusies uz Austrumukrainu, lai sekotu situācijai un tam, kā Latvijas savākto humanitāro palīdzību uz Ukrainu nogādā Nacionālo bruņoto spēku virskapelāns Elmārs Pļaviņš.
Pa vidu tam ir arī daudz cilvēcisku traģēdiju - kāda skolniece Maša karā laikā zaudējusi abus vecākus un tagad dzīvo viena. Popasnajas skolotāja Lilija palikusi bez vīra, kuram sprādzienā norauta galva. Cits Slovjanskas iedzīvotājs Dmitrijs pēc mīmnetēju uzbrukuma un smagiem ievainojumiem brīnumainā kārtā izdzīvojis. Viņš no Doņeckas pārvācies uz Slovjansku, Ukrainas kontrolēto teritoriju, un iestājies vietējā draudzē. Kā pateicību Dievam par to, ka izdzīvojis, viņa ģimene adoptējusi četrus bērnus. Filmēšanas grupa apciemos šos cilvēkus, lai stāstītu viņu stāstus.
Filmas veidošanas procesu iedvesmojis rakstnieks Ērihs Marija Remarks, kura romāns "Rietumu frontē bez pārmaiņām" ļauj paskatīties citādāk arī uz Ukrainas konfliktu. Remarka aprakstītajās Pirmā pasaules kara sajūtās var atrast daudz arī no Ukrainas frontes. Tieši tādēļ šo stāstu sauc "Ukrainas frontē bez pārmaiņām".
